Pa ausu galam dzirdēju, ka Malienas atkritumu poligonā lielāki kļuvuši tarifi. Dzīvoju netālu un esmu aizdomājies par šo tēmu. Acis pierē ir, redzu, kā vēji tur pa lauku dzenā to “miskasti”.
Kā tad īsti ir? Es, patērētājs, atkritumus faktiski nopērku veikalā reizē ar preci. Piemēram, reizē ar pārtiku, jo tā taču ir iesaiņota. Kāpēc man pēc tam šis iesaiņojuma materiāls jeb atkritumi ir kādam jāuzdāvina? Ar to nepietiek! Man ir vēl jāpiemaksā par to, ka es kādam šos savus nopirktos atkritumus esmu uzdāvinājis?! Kurš man to var izskaidrot? Atkritumu savācējs un noglabātājs taču man nemaksā neko, viņš uz manas naudas dzīvo!
Cik nav dzirdēts par gadījumiem, ka līgums ar privātpersonu noslēgts par atkritumu savākšanu, maksāt prasa, kaut praksē nemaz līdz cilvēka atkritumiem pakaļ neatbrauc un tos nesavāc! Mēs jau esam mieramikas, ja prasa maksāt, maksājam, samierināmies, kā ir.
Neredzu jēgu arī atkritumu šķirošanai, cerot, ka kaut ko no sašķirotā no manis paņems, pretī neprasot samaksu, ja viņi paši uz vietas, poligonā, nav naski šķirotāji?
Nesaprotu arī, kāpēc poligonam blakus ļāva celt koģenerācijas staciju. Ko tad tā sildīs, vai “miskasti”? Kāda jēga no ekonomikas viedokļa?
