Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Maija Bogdane.
Dzimusi: Gulbenē.
Vecums: 35 gadi.
Mācījusies: Lejasciema vidusskolā, Latvijas Policijas akadēmijā, Rīgas Tehniskajā universitātē.
Darbavieta: Gulbenes rajona tiesa.
Ģimene: precējusies, ir dēls.
Gulbenes rajona tiesā jau gandrīz četrus gadus par tiesnesi strādā Maija Bogdane. Salīdzinot ar pārējiem Gulbenes rajona tiesas tiesnešiem, viņa ir gados visjaunākā. Tiesneša amats nav Maijas bērnības sapņos izsapņots, tomēr vēlāk gan tas kļuvis par slēptu sapni, par kuru nevienam un nekad netika teikts. Šobrīd Maija ir ieguvusi divas augstākās izglītības. Viņai ir akadēmiskais maģistra grāds tiesību zinātnēs un profesionālais maģistra grāds kvalitātes vadībā.
– Kā kļuvāt par tiesnesi?
– Gulbenes rajona tiesā sāku strādāt 1997.gadā. Sākumā biju priekšsēdētājas Guntas Gulbinskas palīdze, tad arī nācās pildīt tiesas sēžu sekretāres pienākumus un reizēm arī arhivāra pienākumus. Tas tikai pilnveidoja manas zināšanas, tāpēc šobrīd zinu, ko dara citi darbinieki. Iepriekšējā darba pieredze man tikai palīdzēja. Kad sāku strādāt par tiesnesi, man bija jāapmāca arī sava tiesas sēžu sekretāre Aija Avotiņa un arī tiesneša palīdze Rendija Liniņa. Tiesnesim, sekretāram un palīgam ir jāstrādā vienotā komandā, lai ātri un kvalitatīvi veiktu uzdevumus. Man šāda komanda ir. Kad strādāju par palīdzi, vienlaikus arī studēju. Tiesneses amatā strādāju kopš 2008.gada. Tiesnešu sastāvs jau pārsvarā veidojas no tiesnešu palīgiem, un tas, manuprāt, ir arī pareizi. Latvijā par tiesnesi var kļūt no 30 gadiem.
– Nav viegli būt tiesnesim?
– Dažreiz ir gandarījums par izskatītajām lietām, bet citreiz – sarūgtinājums. Bet manā darbā ir jāprot emocijas atlikt malā, kaut gan bez tām iztikt ir grūti. Mēs visi esam tikai cilvēki.
– Kādas lietas jūs izskatāt?
– Izskatu lietas, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām. Tās ir laulības šķiršanas lietas, lietas par laulāto mantas sadali, par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam. Izskatu arī lietas, kas saistās ar aizgādības, saskarsmes tiesībām, ja šādas prasības celtas reizē ar laulības šķiršanas prasību.
Skatu arī lietas, kas saistītas ar īres tiesībām, tas ir, par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamām telpām. Tās ir sāpīgas lietas, jo ir gadījumi, kad cilvēki tiek izlikti no dzīvokļiem un, ja vēl šajā vietā ir deklarēti bērni, tad tas ir emocionāli smagi.
Izskatu arī parādu piedziņas lietas, kuru ir ļoti daudz, kā arī administratīvo pārkāpumu lietas. Pildu izmeklēšanas tiesneša pienākumus.
– Cik lietu nedēļā nākas izskatīt?
– Būtu nepareizi vērtēt tiesneša darbu pēc vienā nedēļā izskatīto lietu skaita, ir jāskatās uz ilgāku laika periodu. 2011.gadā esmu izskatījusi 119 administratīvo pārkāpumu lietas. Vidēji mēnesī esmu pieņēmusi 124 nolēmumus civillietās (gan tiesas sēdē, gan ārpus tiesas sēdes skatāmajos materiālos).
Vēl arī esmu izmeklēšanas tiesnese. Izmeklēšanas tiesnesim rajona tiesas priekšsēdētājs uz noteiktu laiku uzdod kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesos. Izmeklēšanas tiesnesis, Kriminālprocesa likumā paredzētajos gadījumos, izskata ierosinājumus, pieteikumus, sūdzības par drošības līdzekļu piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu. Likumā paredzētajos gadījumos lemj par procesuālo darbību veikšanu kriminālprocesā. Izmeklēšanas tiesnesis nedrīkst skatīt krimināllietas.
– Šķiras gan jauni, gan veci?
– Dažādi. Ir pāri, kuriem ir bijusi 25 un 30 gadus ilga laulība. Pēc tam gan atklājas, ka kopdzīve nav bijusi visus šos gadus. Šķiras arī jauni, īpaši tie, kas laulību slēguši tā saucamajos nozīmīgajos populārajos datumos (piemēram, 07.07.07. vai 08.08.08.). Var redzēt, ka laulības slēgšana ir notikusi emociju uzplūdā. Protams, ir bijis, ka tiesas sēžu zālē tiek skaidrotas savstarpējās attiecības. Savu rūgtumu laulātie izliek tieši tiesas sēdē. Proti, to, ko nav varējuši pateikt otrai pusei ārpus tiesas sēdes, jo ir bijuši tādi gadījumi, kad laulāti savstarpēji vairs nesarunājas, tad, atnākot uz tiesas sēdi un satiekoties, visu savu rūgtumu tiesneša klātbūtnē izsaka otrai pusei. Emocijas izpaužas dažādi – iet gan rokas pa gaisu, gan arī raud.
– Ir daudz parādu piedziņas lietu.
– Parādnieki ir gan vīrieši un sievietes dažādā vecumā. Pārsvarā tie ir dažādi nesamaksāti kredīti un parādsaistības, kas saistās ar komunālajiem maksājumiem, īres maksas, arī par piegādāto siltumenerģiju cilvēki nespēj samaksāt. Parādu summas ir dažādas – skaitāmas simtos un arī tūkstošos latu. Bija parādu piedziņas lieta, kur parāds par siltumenerģiju kādam cilvēkam pārsniedzis tūkstoš latu. Komunālo maksājumu parādi ir bijuši arī pirms tā saucamās krīzes.
Šobrīd var redzēt, ka treknajos gados ir izsniegti kredīti, nepārbaudot kredīta saņēmēja maksātspēju. Protams, mainījies arī cilvēku materiālais stāvoklis vispār. Sekas ir redzamas.
– Kāda ir bijusi jūsu vissarežģītākā lieta?
– Es vēl gaidu savu īpaši sarežģīto lietu. Valda tāds uzskats, ka rajona tiesās vispār sarežģītu lietu nav, bet tas ir maldīgi. Ja sākumā lieta varbūt šķiet, ka nav sarežģīta, pēc tam tā var izvērsties ļoti sarežģīta. To nevar prognozēt.
– Cilvēki tiesām pārmet, ka lietas skata ilgi.
– Ir bijis tā, ka lieta tiek skatīta gadu vai pat nedaudz ilgāk, bet tam ir dažādi iemesli. Tas nav tikai manā tiesvedībā esošajās lietās. Piemēram, laulības šķiršanas lietas process var ieilgt, jo puses lūdz samierināšanas termiņus. Un tiesai ir jāveicina lietas mierīgs risinājums. Ja puses lūdz samierināšanas laiku un uzskata, ka laulība ir saglabājama, tad mēs arī atliekam lietas izskatīšanu, piemēram, uz trim vai sešiem mēnešiem. Likums paredz iespēju atlikt lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu. To vajadzētu izmantot, ja tomēr pastāv šaubas par nepieciešamību šķirt laulību. Tā arī veidojas lietas ilgā skatīšana.
– Izskatot lietu, kura ir izskanējusi arī publiskā telpā, esat izjutusi arī sabiedrības spiedienu?
– Es cenšos norobežoties. Gulbenes rajona tiesas izskatīšanā vispār ļoti maz ir lietu, kas ir pastiprināti piesaistījušas masu saziņas līdzekļu vai sabiedrības uzmanību. Ir nācies izjust masu mediju uzmanību, taču tiesnesim jābūt gatavam šādām situācijām. Tādos gadījumos es cenšos pēc iespējas mazāk sekot līdzi, ko par šo lietu saka masu mediji, tā cenšoties neiespaidoties.
Skatu lietu saskaņā ar likumu. Dodu iespēju izteikties, piemēram, pie administratīvās atbildības saukto personu, tad attiecīgi izlemju par sodu. Ir paredzēti bargi sodi, piemēram, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Protams, tas arī ir bīstams pārkāpums.
Uzliekot sodu, ņemu vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
– Kā vērtējat cilvēku informētību par likumiem un viņu tiesībām?
– Cilvēki ne vienmēr ir zinoši. Ir cilvēki, kas atnāk un atsaucas jau uz konkrētiem pantiem, bet ir tādi, kas nezina pat elementāras savas tiesības. Piemēram, ka ir iespējams iepazīties ar lietas materiāliem. Mēs to skaidrojam un dodam iespēju izmanot savas tiesības un nepieciešamības gadījumā varam izsludināt arī pārtraukumu lietas izskatīšanā.
Bet ir tāda daļa iedzīvotāju, kas uz tiesas sēdi ierodas kārtīgi sagatavojušies – viņiem ir sagatavots teksts un tiek piesaukti jau konkrēti panti. Jautājums, vai pareizi? Viņiem ir savi argumenti, pēc tam lēmumā vai spriedumā šos argumentus mēs vērtējam. Sanāk, ka tiesnesim ir vairāk darba. Ar nolēmumu tiesa dara zināmu, ka tā rūpīgi ir uzklausījusi visus viņa argumentus, kaut arī tie, iespējams, nav bijuši būtiski lietas risinājumam.
– Kā nodalīt darbu un mājas?
– Ir dažādi, bet tas ir jāprot. Tas ir tiesneša rūdījums, aizverot kabineta durvis un dodoties mājās, par to nedomāt. Ir bijuši gadījumi, kad vakarā plānoju nākamās darba dienas ritmu, ko ne vienmēr pat var paredzēt. Nav viegli plānot savu laiku. Nevaru iepriekš paredzēt administratīvo pārkāpumu lietu daudzumu, kuras ir jāskata uzreiz. Arī jautājumi, kuri ir izmeklēšanas tiesneša kompetencē, ir skatāmi uzreiz. Jāprot strādāt laika deficīta apstākļos. Darbs jāpadara, neskatoties uz darba dienas beigām.
– Vai jums jau ir šis rūdījums?
– Es vēl mācos. Esmu jauna tiesnese, iepriekšējā darba pieredze un kolēģi man ir ļoti palīdzējuši iesākumā, palīdz arī tagad. Ja gribi būt labs tiesnesis, tad visu mūžu ir jāmācās. Ne tikai jāpilnveido savas zināšanas juridiskā jomā, bet arī saskarsmē ar cilvēkiem. Labam tiesnesim galvenais ir jābūt taisnīgam un zinošam. Neiztikt arī bez veselīgas humora izjūtas.
