Nākamā gada 23. jūnijā Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” atkal spēlēs Druvienas “Silmaču” estrādē.
Pēdējo reizi izrāde Druvienā izspēlēta 2022. gadā, kad “Skroderdienas Silmačos” atzīmēja 120 gadu jubileju.
Lai sagatavotos izrādei, Druvienas “Silmaču” estrādei līdz pavasarim ir jāuzliek jauns grīdas segums.
Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts informē, ka līdz nākamā gada pavasarim tiks atjaunota estrādes grīda, kā arī tiks pārskatīts solu stāvoklis.
“Jāizvērtē solu stāvoklis, kā arī to daudzums. Pārskatīsim arī blakus ēkas. Skatuves grīda būs jānomaina nākamā gada agrā pavasarī, lai tā varētu arī pastāvēt, jo uz izrādi nevar būt tikko uzlikta jauna grīda, kura filmēšanas laikā lēktu acīs” teic K.Dauksts, uzsverot, ka pilnīgi jauna grīda vizuāli izceltos un nebūtu autentiska, līdz ar to grīdas segumam ir kādu laiku jāpastāv un jāļauj uz to iedarboties arī saulei.
Atzīmēs vairākas jubilejas
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja vietniece amatiermākslas jautājumos un kultūras projektos Dārta Vilne informē, ka 2026. gadā ar izrādi tiks atzīmēti vairākas jubilejas – 125 gadi, kopš lugu sarakstīja Rūdolfs Blaumanis, 40 gadi kopš uzbūvēts “Silmaču” komplekss un spēlēta pirmā brīvdabas izrāde, kā arī 75 gadu jubileja aktierim Jānim Skanim.
Arī šoreiz Ābrama lomu atveidos Jānis Skanis, kuram uz skatuves pievienosies dažādu Latvijas teātru aktieri.
Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene teic, ka izrādi veidos pasākumu producents Juris Millers, kurš producējis arī iepriekšējo izrādi 2022. gadā.
“Šoreiz izrādes režisore būs Laila Kirmuška. Cilvēki ir ieinteresēti nākt un skatīties, kāda šoreiz būs izrāde,” teic V.Putene.
Viņa atzīst, ka nereti skatītāji var baidīties no dažādiem jauninājumiem teātrī, bet J.Millers pieturoties pie klasiskām vērtībām, un arī šoreiz uz izrādes skatuves tiks izmantoti vēsturiskie 1986. gada izrādes rekvizīti – skapis, gulta, krāsns, kā arī galdi.
“Šie un citi vēsturiskie rekvizīti tiek mazliet uzpucēti, lai tie priecētu arī šajā izrādē,” teic V.Putene.
Kāds īpašs rekvizīts nāk no leģendārās aktrises Elzas Radziņas, kuru viņa izmantojusi Antonijas lomā. Tā ir zaļa krūze, ko Druvienas “Silmaču” muzejam 2022. gadā atdāvināja J.Millers un kura kalpo kā īpaši izceļams un lolojams rekvizīts.
Noturēt tradīciju
V.Putene stāsta, ka no 1986. līdz 1990. gadam Druvienā “Skroderdienas Silmačos” Latvijas Nacionālais teātris izspēlēja katru gadu un pulcēja milzīgas cilvēku masas. “Teātris.lv” raksta, ka šī vairs nebija tikai izrāde ar līgošanu, bet tautas sanākšana uz līgošanu kopā ar teātra ļaudīm. Zināmā mērā šī cilvēku pulcēšanās ievadīja jau gaisā virmojošos Trešās atmodas notikumus, kas vienoja simtiem tūkstošu cilvēku valstiskās brīvības atgūšanai.
“Pēc tam uzvedām izrādi 2011. gadā, kad visi Gulbenes novada pagasti spēlēja kādu ainu no izrādes pagastu svētkos. Pēc tam izrādi 2016. gadā atkal izspēlēja Latvijas Nacionālais teātris,” stāsta V.Putene.
Viņa atzīst, ka biežāk izrādi nav iespējams rīkot tieši lielo finansiālo ieguldījumu dēļ, kā arī skatītāju nereti kļūst mazāk un cilvēki nenāk tik ļoti aktīvi uz izrādēm, kā tas bija, piemēram, 1986. gadā.
“Ir mainījusies cilvēku domāšana, bet izrāde viennozīmīgi dzīvo cauri laikiem,” teic V.Putene.
D.Vilne saka, ka “Skroderdienas Silmačos” ir viena no Gulbenes novada spilgtākajām vērtībām, ar ko esam zināmi arī visā Latvijā.
“Tā savij gan senos Blaumaņa un Poruka laikus, gan nemaz tik senos laikus, kad druvēnieši ciešā sasaistē ar Nacionālo teātri iedibināja šo brīvdabas spēlēšanas tradīciju speciāli būvētā estrādē. Mums “Skroderdienas Silmačos” ir ne tikai luga, tas ir kopības un vienotības simbols – gan vienojot skatītāju tūkstošus, gan atskatoties uz to, kā pašu druvēniešu rokām tik īsā laikā tapis “Silmaču” komplekss. Nevar noliegt, ka tagad daudziem šķiet, ka “Silmači” ir tālu, uz tiem ved zemes ceļš, bet pat tas neaptur tālākos un kvēlākos izrādes skatītājus, lai ik pa vairākiem gadiem atkal atgrieztos Druvienas “Silmačos”,” uzsver D.Vilne.
Uztrauc nākotne
Lai arī muzeja ēkas aktīvi jau divus gadus vairs nedarbojas, tās varētu tikt atvērtas uz izrādes laiku. “Silmaču” muzeja bijusī vadītāja Sandra Āre uzsver, ka šāda pieeja liedz cilvēkiem apmeklēt muzeja iekštelpas visa gada garumā un šādā veidā cilvēku vēlme apmeklēt šo vietu lēnām un dabīgi izzudīs.
“Pašvaldība apkopj teritoriju, viss ir sakopts, taču cilvēki nevēlas braukt uz tukšu vietu tik tālu. Es vienmēr pastāstu, ja kāds interesējas. Ir arī cilvēki, kuri atbrauc pavasarī vai vasarā, un arī tad vienmēr labprāt pastāstu,” teic S.Āre, kura dzīvo blakus muzejam.
Viņa uzskata, ka darbiniekam muzejā vajadzētu būt vismaz uz pavasara un vasaras laiku, nevis tikai uz izrādes posmu. Viņasprāt, Druviena “Silmaču” gaismā nevar atdzimt tikai reizi pāris gados.
Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska informē, ka “Silmaču” muzejs nav ne struktūrvienība, ne iestāde, tā ir pasākumu īstenošanas vieta, tāpat kā jebkurā pagastā ir estrāde.
“Silmačus” uztur Druvienas kultūras nams. Jau divus gadus nav atsevišķa darbinieka “Silmaču” muzejam, bet Druvienas kultūras nams tur organizē norises, kuras jau ir tradicionālas – “Radagars”, Vasaras saulgriežu skola, talkas. Par teritoriju rūpējas Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienības pārvalde,” teic S.Zdanovska.
