NOSLĒDZAS darbs pie Stāmerienas pils trīs koka durvju restaurācijas, kas savieno Balto zāli un ēdamzāli. Durvis ir restaurētas vēsturiskajā izskatā, kādas tās radītas 1908. gadā.
Stāmerienas pils saimniece Edīte Siļķēna “Dzirkstelei” uzsver, ka šo projektu realizē SIA “RCI Gulbene” meistari, un viņi ir ieguldījuši milzīgu darbu. Rādot “Dzirkstelei” restaurētās durvis, E.Siļķēna saka: “Cik pacietīgi meistari strādā! Tas ir liels darbs, ko viņi ir paveikuši!”
Gan pilī, gan SIA “RCI Gulbene” darbnīcā veikta durvju furnitūras restaurācija, arī trūkstošās furnitūras komplektācija no jauna atbilstoši vēsturiskajiem analogiem, atjaunots krāsojums, veikta ģipša detaļu restaurācija, nomainīti saplīsušie sīki rūtotie durvju stikli.
Restaurēt greznās durvis bija svarīgi
Stāmerienas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kuram 2019. gada nogalē pabeidza jumta, fasādes un logu atjaunošanas un restaurācijas darbus. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss ir piešķirts arī interjera dekoratīvajai apdarei trijās 1. stāva telpās, starp kurām ir šīs durvis kā īpaša sastāvdaļa, kas savieno Balto zāli ar ēdamzāli.
Gulbenes novada pašvaldība ir apstiprinājusi Stāmerienas pils darbības stratēģiju 2016.- 2030. gadam, kurā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un pieejamība, kā arī pils vēsturei, arhitektūrai un misijai atbilstošu pakalpojumu sniegšana. Tāpēc, kā uzsver E.Siļķēna, nepieciešamība atjaunot un restaurēt greznās durvis bija svarīgi. Durvju vizuālais izskats bija gauži bēdīgs, jo tās bija cietušas no laika zoba, bija ieplēsti stikli, bet pili apmeklē ievērojama tūristu plūsma, Baltajā zālē notiek laulību ceremonijas, svinības, kultūras notikumi.
Lai gan Ināras Caunītes arhitektu birojs ir izstrādājis pils iekštelpu atjaunošanas projektu, tomēr pagaidām nav rasts finansējums tā realizēšanai.
Iespējams, barons ar amatniekiem bija steidzies
E.Siļķēna stāsta, ka darbi tika uzsākti maijā, bet tos apturēja, jo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektores gribēja precizēt darbu gaitu, bet pēc tam arī “RCI Gulbene” meistariem bija citi darbi citos objektos, tāpēc darbi atkal atsākās rudenī.
“Es rakstīju projektu Valsts kultūrkapitāla fondam, un fonds piešķīra tikai daļu naudas, tāpēc paldies Gulbenes novada pašvaldībai, kas piešķīra atlikušo finansējumu. Kopējās projekta izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli ir aptuveni 11 000 eiro. Bet man šķiet, ka vēl dubultā pats “RCI Gulbene” ir ieguldījis. Vislielākā pateicība ir galdniecības meistariem. Paldies par lielo pacietību, rūpību un laiku, ko veltīja! Šī ir ir vēl trešā lielā komponente, kuru nevar novērtēt naudā,” uzsver pils saimniece.
Viņa stāsta, ka pilī ieradās arī pati arhitekte Ināra Caunīte. “Kad durvīm noberza veco krāsu, tad secināja, ka 1908. gadā acīmredzot barons ar amatniekiem bija steidzies, jo durvīm izmantoti tādi priedes koka dēļi, kuros ir zaru vietas. Arhitekte saka, ka durvīm neizmanto tādus dēļus, bet šeit atklājās, ka, iespējams, durvis ir taisītas steigā un ar ne tik kvalitatīviem materiāliem. Durvju stikliņi padomju laikā, kad te bija Lauksaimniecības tehnikums un ēdamzālē bija sporta zāle, tika sadauzīti ar bumbu vai cieta vēl kādā citā veidā,” stāsta Edīte.
Šobrīd, kad redzams projekta reāls iznākums – atdzimušās Baltās zāles durvis, E. Siļķēna atzīst, ka atkal ir spēks un iedvesma rakstīt projektus un meklēt finansējumu, lai atjaunotu, piemēram, krāsni. “Esmu rakstījusi arī pirms tam projektus, bet tie nav atbalstīti. Izmaksas ir lielas. Parasti fondi mēģina dot visiem un pa druskai, līdz ar to bieži tas nav risinājums. Nav tik vienkāršs process, kā varbūt liekas, ka vajag tik rakstīt projektus un piesaistīt. No visām pusēm jāmeklē ceļi, bet tas arī nav neizdarāms. Un šis projekts tam ir pierādījums. Leģendu naktī (25. oktobris – red.), kad te, zālē, būs Ineses Brants porcelāna izstāde, cilvēki varēs nākt un novērtēt restaurētās durvis,” saka Edīte.
Meistari – zelta vērtē!
Pils saimniece nebeidz slavēt meistaru darbu. “Reizēm viņi paliek ēnā. Piemēram, “RCI Gulbene” galdniecība ir restaurējusi arī Cesvaines pils logus. Lepojamies, ka mums ir tādi meistari! Tagad arī Baltās pils oranžērijai Gulbenē atjauno logus. Viņi mums ir zelta vērtē!” uzsver Edīte.
Meistari gan, to dzirdot, bilst, ka nevajag pārslavēt. “RCI Gulbene” meistars Jānis Dimdiņš “Dzirkstelei” stāsta, ka pils durvju konstrukcija bija sliktā stāvoklī. “Ņēmām ārā visus stikliņus, oriģinālais ozola rāmis palika. Arī atsevišķus dekorus taisījām jaunus – tie ir izlieti ģipsī. Pārējie gan ir vecie, oriģinālie. Arī oriģinālie ir no ģipša,” saka Jānis, un Edīte piebilst, ka tas bijis pārsteigums, jo domājuši, ka tie ir no koka.
Meistars Guntis Rudzītis atzīst, ka darbs nav sarežģīts, bet laikietilpīgs gan. Piemēram, durvis krāsotas ar otu tā, kā tas notika agrāk. “Redz, krāsojums nav gluds. Man jau pašam gribētos gludāku. Bet te viss ir ar otu. Strādājot pie restaurācijas, varēja redzēt, kā kādreiz strādājuši vecie meistari. Mūsdienās mēs mākam smalkāk,” secina Guntis.
