Par vispārējās izglītības iestāžu optimizāciju Beļavas pagastā deputāti sprieda izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē.
Ir divi atšķirīgi viedokļi. Izglītības, kultūras un sporta nodaļa piedāvā slēgt Ozolkalna pamatskolu, bet Beļavas pagasta pārvalde piedāvā, reorganizējot Beļavas pagasta izglītības iestādes (Ozolkalna pamatskolu, K.Valdemāra pamatskolu un Beļavas pirmsskolas izglītības iestādi), ar šī gada 1.septembri izveidot jaunu izglītības iestādi Beļavas pagasta pārvaldes un pirmsskolas izglītības iestādes telpās.
Argumenti un pretargumenti
Deputāti un klātesošie vairāk nekā stundu diskutēja par šo jautājumu. Novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls uzsvēra, ka neredz un neprognozē skolēnu skaita pieaugumu nākamajā mācību gadā Ozolkalna pamatskolā.
Viņš arī informēja par reorganizācijas plusiem un tieši pretēji – jautājumiem, uz kuriem pagaidām grūti rast atbildi. Pie plusiem tika piesaukta centrālā apkure, izglītības iestādes būs koncentrētas vienkopus, tiks racionāli izmantotas telpas. Tomēr neatbildētu jautājumu esot krietni vien vairāk, proti, reorganizējot tiek izjaukta jau funkcionējošu izglītības iestāžu darbība, mācību process no pielāgotām telpām ir jāpārceļ uz pārvaldes telpām. Te, savukārt, būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Būtisks arguments ir vecāku un pedagogu noraidošā attieksme pret skolas izveidi Beļavā, kā arī skolēnu virzība uz jauno skolu no Ozolkalna pamatskolas ir apšaubāma. Rezultātā pēc kādiem gadiem, iespējams, varēšot secināt, ka izveidota jauna skola, ieguldīti līdzekļi, bet bērnu tajā ir maz.
Komitejas sēdē izteicās arī pagasta pārvaldes vadītājs Ai-
vars Rakstiņš. Viņš neslēpa savas bažas, ka, neko nedarot, pagasts vispār var palikt bez izglītības iestādēm, tāpēc arī radās ideja par reorganizāciju. Tajā pašā laikā A.Rakstiņš atzina, ka šai idejai ir ļoti liels pretspars. Viņš arī nevar atbildēt, kas notiks ar muižu pēc skolas pārvietošanas. “Ja skatās perspektīvā, tad esmu par to, ka mācību iestādes ir jāapvieno, bet vai tas ir iespējams uz 2012.gada 1.septembri?” apšaubīja A.Rakstiņš.
Deputāts Jānis Naglis vēlējās uzzināt, cik izmaksātu reorganizācija? A.Rakstiņš atbildēja, ka apmēram 50 000 līdz 70 000 latu.
Izteicās arī abu skolu direktores (red. – interviju ar K.Valdemāra pamatskolas direktori Ēriku Ivanovu lasiet nākamajā “Dzirksteles” numurā).
Skolu tīkls nav sakārtots
Komitejas sēdē tika piesaukts arī tas, ka pēc skolas slēgšanas palielināsies bezdarbnieku skaits.
Deputāte Ilze Mezīte uzsvēra, ka tiekot tikai domāts, kuru skolu likvidēt, nevis kā palīdzēt vai attīstīties. “Tas ir šausmīgi!”
A.Šķēls gan oponēja, ka līdz šim nodaļa nav saņēmusi nevienu citu priekšlikumu par šī pagasta izglītības iestāžu optimizāciju.
“Šogad un arī nākamgad mēs atgriezīsimies pie skolu jautājuma. Mums skolu tīkls nav sakārtots, un mēs par to runāsim. Dzīve pati piespiedīs par to runāt,” teica A.Šķēls.
Atsevišķi deputāti skaidri pauda savu nostāju, piemēram, Jānis Naglis uzsvēra, ka ir pret reorganizāciju, jo tas neesot nopietni. “Telpas ir jāpiemēro, līdzekļi jāiegulda. Tā ir tāda lāpīšanās. K.Valdemāra skola pastāv, tad tai arī ir jāpastāv. Ozolkalna skolā bērnu ir maz, lai cik tas būtu skumīgi… Varam mēs to atstāt, bet laikam būs jāslēdz ciet,” teica J.Naglis.
Savukārt deputāts Dzintars Poļaks izteicās tēlaini. Reorganizāciju viņš salīdzināja ar izrautu sirdi. “Tas būtu tas pats, kas izraut sirdi un pārstādīt to citā vietā, un skatīties, ieaugs vai ne.”
Jāņem vērā pagasta iedzīvotāju domas
Debašu laikā Arnis Šķēls vērsa klātesošo uzmanību, ka tiek runāts par naudām un skolotājiem. “Bet kā ar bērniem?” viņš vaicāja un tad piebilda, ja, piemēram, uz Ozolkalna pamatskolu bioloģijas vai svešvalodas skolotājs atbrauc vienu reizi nedēļā, tad skolēns noteikti “ļoti labi var pārzināt šo konkrēto priekšmetu”.
Deputāte Ilze Mezīte atgādināja, ka vecāki izvēlas saviem bērniem skolu, kurā mācīties.
Arī uz to A.Šķēlam bija ko teikt. “Jā, vecāki izvēlas. Es negribu apvainot vecākus, bet vai katrs spēj kritiski izvērtēt kvalitāti? Šobrīd vecāki domā citās kategorijās.”
Novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika piekrita A.Šķēlam, ka pārāk maz tiek runāts par izglītības kvalitāti. Viņš arī neuzskata par iespējamu nākamgad saglabāt Ozolkalna pamatskolu.
Galīgais lēmums tiks pieņemts otrdien
Novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa neslēpa, ka sākumā ideja par reorganizāciju viņai šķita loģisks risinājums. “Bet, tiekoties ar iedzīvotājiem un redzot, kā uz to raugās viņi, mēs nedrīkstam viņos neieklausīties. Viņi tur dzīvo un strādā, un viņiem ir vairāk tiesību noteikt, kas būs Beļavā,” teica S.Daudziņa.
Beigās izteicās arī pats izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Raitis Apalups, sakot, ka diemžēl Ozolkalna pamatskolai nākotnes nav. “Runājot par reorganizāciju, sākumā, apskatot pagasta telpas, likās, ka tas būtu saimnieciski, bet, ņemot vērā, ka vajadzīgi lieli ieguldījumi, galvenais ir iedzīvotāju un skolas kolektīva noraidošais noskaņojums, tāpēc pagaidām izglītības iestādes nevajag pārvietot.”
Komiteja no diviem piedāvātajiem variantiem vairāk tomēr sliecās uz Ozolkalna pamatskolas slēgšanu, bet galīgais lēmums tiks pieņemts 31.janvārī Gulbenes novada domes sēdē.
