Leģendu stāsti Stāmerienas pilī

Sestdien Stāmerienas pilī notika Latvijas Piļu un muižu asociācijas rīkotā “Leģendu nakts”. Stāmerienas pilī bija iespējams satikties ar dzīvajām leģendām – ilggadējiem Stāmerienas pamatskolas pedagogiem Līgu un Leonīdu Brosoviem.

Pils saimniece Edīte Siļķēna stāsta, ka “Leģendu nakts” pilī notiek jau vairākus gadus un pilij ir gan savas vēsturiskās leģendas, gan arī pavisam īpašas leģendas –
cilvēki un viņu dzīvesstāsti, kuru dzīves vai darba vieta ir saistīta ar Stāmerienas pili.

“Mums ir jālepojas ar mūsu cilvēkiem un jāaicina arī mūsu vietas leģendas. Tā ir mūsu vislielākā vērtība. Mums ir jāmācās no viņu pieredzes, jo tā ir bezgala bagāta! Tā ir unikāla vērtība – savējos ieraudzīt un izcelt,” teic E.Siļķēna.

Stāmerienas leģendas – Brosovu pāris

Pils Baltajā zālē tikšanās laikā ar leģendārajiem Stāmerienas pamatskolas ilggadējajiem pedagogiem Leonīdu un Līgu Brosoviem varēja iegrimt atmiņu stāstos un izbaudīt pils leģendāro vēsturi, tās stāstus un pārvērtības izglītības jomā.

E.Siļķēna stāsta, ka pāris svin jau 67 laulības kopdzīves gadus, un šajā dienā viņi sveica Līgu arī 90 gadu jubilejā, jo veselības stāvokļa dēļ vasarā svinības izpalikušas.

“Visi zālē klātesošie kopīgi nodziedājām arī “Daudz baltu dieniņu”,” par saviļņojošo mirkli stāsta E.Siļķēna.

Līga pastāstīja, ka Stāmerienas pamatskolā nostrādājusi 33 gadus.

“Tētis par skolotāju, tajā skaitā Stāmerienas pamatskolā, nostrādāja pusgadsimtu, arī mammai skola bija visa viņas dzīve. Vēl šobaltdien atceros, kā kopā ar māmiņu līdz vēlai jo vēlai nakts stundai gatavojāmies nākamajām mācību stundām. Man tas nekad nesagādāja grūtības, un nekad arī negaidīju, lai mani par skolotājas darbu atalgo. Tik ļoti liela sirdslieta šī profesija bija gan man, gan arī maniem vecākiem,” teica Līga.

Savukārt Leonīds, kurš Stāmerienas pamatskolā vairāk nekā 20 gadus pasniedza fiziku un darbmācību, dalījās atmiņās par skolā gūtajām mācībām gan kā skolniekam, gan arī kā jau pedagogam. Viņš, kad pats mācījies Stāmerienas pamatskolā, līdz skolai mērojis piecus kilometrus. Turp un atpakaļ šāds ceļš bija jāmēro gan siltā laikā, gan arī ziemas salā un puteņos.

Leonīds un Līga bērnībā esot satikuši arī baronesi Aleksandru.

Pāris bija sagatavojis arī muzikālu programmu, kurā Leonīds spēlēja mutes harmonikas un Līga sintezatoru.

Rotaļas porcelānā

“Leģendu naktī” notika arī keramiķes Ineses Brants porcelāna izstādes “Neiroze rokoko stilā” atklāšana. Māksliniece ar saviem porcelāna darbiem un to gleznojumiem ir pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.

Māksliniece stāsta, ka izstādē var redzēt gan pusdienu šķīvjus, gan krūzītes, kā arī citus galda dekorus un porcelāna veidojumus. Izstādes darbi tapuši pandēmijas laikā, līdz ar to arī nosaukumā ietverts vārds, kurš saistās ar satraukumu šajā laikā – neirozi. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada pavasarim.

Uz kāda no darbiem ir piekausētas arī Gulbenē pirktas porcelāna pīlītes, kuras apgleznotas ar kobaltu, kas ļauj priekšmetus sakausēt. Savukārt kāds interesants stāsts saistās ar porcelāna sivēntiņiem, kuri izstādē arī aplūkojami uz kādas paplātes.

“Es rotaļājos, daži priekšmeti, glāzes ir no veikala, no krāmu bodītēm. Ja redzu, ka man tas der, tad ņemu ciet. Reiz meklēju ko interesantu, bet nebiju neko pamanījusi, un Ziemassvētku vakarā pukojos pie sevis – vai tad tiešām neatradīsies nekas tāds feins, ko varētu uztvert par Ziemassvētku brīnumu? Un divpadsmitos man zvana telefons – bijusī porcelāna fabrikas darbiniece man piedāvāja pirkt 100 porcelāna sivēntiņus! Kamēr viņa atnāca pie manis, viņa jau pa ceļam bija kur pārdevusi pusi sivēntiņu, un es tiku pie 50 sivēniem, kuri ir lieti pēc ilggadējas porcelāna fabrikas mākslinieces Beatrises Kārkliņas izveidotās formas. Šie sivēntiņi ir mūsu nacionālais dārgums!” teic I.Brants.

E.Siļķēna stāsta, ka pēdējos gados, kopš pils atdzimst, porcelāna izstāde pilī ir pirmo reizi.

“Šī ir pirmā tāda līmeņa porcelāna izstāde mūsu pilī! Tā ir ļoti izsmalcināta, filigrāna. Māksliniece arī izceļ vecās lietas, tās ietērpjot jaunā apgleznojumā. Tas mums atgādina, ka jebkurai lietai ir savs stāsts un leģenda,” pauž E.Siļķēna.