Pērnā gada pašā nogalē K.Valdemāra pamatskolas direktore Ērika Ivanova pirmo reizi izdzirdēja ideju – uz pagastmājas ēkas un blakus esošā bērnudārza bāzes tiks veidota viena vienīga izglītības iestāde Beļavas pagastā. Amatpersonas šo jaunumu pasniegušas pēdējā mirklī. Ē.Ivanova uzskata, ja tiek izteiktas šādas idejas par reorganizāciju, tad tas ir jādara laikus, nevis pēdējā brīdī. Ir jābrauc, jārunā un jāskaidro.
Šis negaidītais jaunums, kurš nācis kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, viņu tik ļoti pārsteidzis, ka sākumā to nemaz nespējusi pastāstīt saviem kolēģiem skolā. Uzzinot par domu reorganizēt izglītības iestādes Beļavas pagastā, skolotāji vienkārši nespētu normāli doties klasē pie bērniem un vadīt mācību stundas. Taču pēc neilga laika kopējā skolas sapulcē jaunumu par reorganizāciju direktore vairs neslēpa. To uzzināja skolotāji, vecāki un arī visi pagasta iedzīvotāji. Visi bija šokā. K.Valdemāra pamatskolas direktore neslēpj, ka līdz novada domes sēdei, kad tiks pieņemts lēmums par turpmāko skolu nākotni Beļavas pagastā, viņai ir satraukuma pilns laiks un negulētas naktis.
– Ideja par reorganizāciju pamatīgi pārsteidza?
– Biju šokēta par šo ziņu. Esmu arī neizpratnē – kāpēc, ja kādai skolai ir problēmas, tiek aiztikta vēl kāda pavisam cita skola, kura darbojas un kurā viss notiek? Janvāra sākumā skolā bija sapulce, tad par šo ideju informēju arī vecākus. Ikvienam šobrīd ir satraukums. Skolēni nāk klāt un saka, ka nevēlas no šejienes pārcelties.
– Iedzīvotāji pret reorganizāciju ir vākuši parakstus.
– Ir savākti 263 paraksti. Tas laukiem ir daudz. Ir parakstījušies vecāki, bijušie skolas audzēkņi un vienkārši pagasta iedzīvotāji. Skola šeit pastāv jau 85 gadus. Tajā ir mācījušās paaudžu paaudzes. Reorganizācijas lieta visus satrauc un liekas dīvaina, jo īsti skaidru valodu ar mums neviens nerunā. Skola šobrīd ir sakārtota. Neredzu iemeslu, kāpēc tā jāpārceļ uz citurieni un pēkšņi atkal viss jāsāk no jauna citā vietā ar jaunu nosaukumu. Skola taču darbojas! Dažiem vecākiem bija arī satraukums, kas notiks pēc tam ar šo ēku.
– Jūsu argumenti, kāpēc skolai jāpaliek tur, kur tā ir tagad.
– Jau vairākkārt esmu par šo jautājumu runājusi, un daļa manus argumentus jau ir dzirdējuši. Šobrīd K.Valdemāra skola atrodas piemērotās telpās. Tā ir sakārtota. Tagad mūs grib pārcelt uz citu ēku, kura nav sakārtota. Līdzekļi, kas tur būs jāiegulda, būs nozīmīgi, un tas nav tik vienkārši pārcelt skolu uz citām telpām. Šobrīd neviens nav jautājis, kas skolai ir nepieciešams, lai pārceļoties varētu izpildīt visas prasības. Ja jau esam tik bagāti, varam jau šķiesties ar naudu, bet vai tā vajadzētu. Izglītības iestādes nevar tā vienkārši reorganizēt.
Pēdējos desmit gados skolā ir veikti ievērojami darbi. Sakārtots skolas ūdensvads un kanalizācija. Pārbūvēta virtuve, kā arī ķīmijas un bioloģijas kabinets, dušas telpas un tualetes. Ierīkota ventilācija ēdamzālē un virtuvē. Skolai ir nomainīts jumts. Nokrāsota skolas fasāde, kas tagad gan vairs, protams, nav pirmā svaiguma. Ir nobruģēti celiņi, rekonstruēts sporta laukums, zālē nomainītas grīdas, kā arī nomainīti logi pagrabstāvā un jumta stāvā. Izremontēts informātikas un citi kabineti, veikti nopietni kosmētiskie remonti sākumskolas klasēs. Šobrīd ir tapis projekts elektroinstalācijas nomaiņai skolas telpās.
Skolā ir ieguldīta teritoriālās reformas nauda. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka šādā gadījumā skolu nedrīkst atsavināt. Skola atbilst visām veselības inspekcijas prasībām. Šobrīd skolēniem ir vieta, kur nodarboties ar sportu. Blakus ir estrāde, kuru arī varam izmantot. Ja mūs pārvieto uz pagastmājas telpām, tad tur pat zāles nav. Kur būs ēdināšana? Šobrīd vide, kas ir apkārt mūsu skolai, ir droša, bet, pārceļot skolu uz pagastmājas telpām, tā tāda vairs nebūs.
– Kā reorganizācijas pluss tiek minēta centrālā apkure.
– 2011. gada siltuma izmaksas mūsu skolai bija 1500 lati par malku un kurinātāja alga – 210 lati mēnesī. Nedomāju, ka tā ir milzīga summa. Ja mūs pārceļ, vai skola būs tā, kas maksās par centrālapkuri?
– Telpu jums skolas ēkā pietiek?
– Trīs stāvos ir 28 telpas, kuras izmantojam mācībām. Pagasta ēkā nav 28 telpu. Ja notiek reorganizācija, tad mēs būsim starp divām ēkām, un par to arī ir satraukums.
– Skolā mācās vietējie bērni.
– Šobrīd skolēnu skaits kopā ar pirmsskolēniem mums ir 80. Pamatskolā ir 65 audzēkņi, pirmsskolas grupā – 15. No Beļavas ir 11 bērni, no Pilskalna – 35 bērni, no Kalncempjiem – 8 bērni, tāpat skolā mācās bērni no Letēm un Augulienas.
Esmu dzirdējusi, ka citur bērni tiek pārvilināti no vienas skolas uz citu, uz mums tas neattiecas. Mūsu bērni ir tie paši vietējie bērni. Bērnu ziņā ar Ozolkalna pamatskolu mums nav bijis dižu nesaskaņu. Šī gala bērni ir mācījušies K.Valdemāra pamatskolā, bet Ozolkalna pamatskolai ir sava teritorija, no kurienes nāk viņu skolas bērni.
Esmu pārliecināta, ka skolēnu skaits noteikti nepalielināsies no tā, ka tiks nomainītas telpas. Tā nenotiks. Būs citas telpas un nu tik bērni nāks pie mums! Nenāks. Aizies šīs skolas bērni un varbūt vēl viens vai divi. Latvijā ir izmisums, jo bērnu kļūst mazāk.
– Kādu jūs redzat savas skolas nākotni?
– Mēs ceram, ka nākamajā mācību gadā skolēnu skaits varētu saglabāties tāds pats. Ceram, ka uz 1.klasi aizies ne tikai tie bērni, kas ir mūsu pirmsskolas grupiņā, bet arī kādi no tiem, kas tagad ir bērnudārzā. Šobrīd liekas, ka nākamgad skolā vajadzētu būt tādam pašam skolēnu skaitam.
– Skolēnu skaits kopumā ar katru gadu kļūst arvien mazāks.
– Bet nevaram taču palikt tikai ar pilsētas skolām. Patiesībā ir daļa bērnu, kuri pilsētā jutīsies labi un varēs mācīties, bet daļa ir tādi, kas tur var kļūt par apsmieklu objektu, īpaši tie, kas nāk no trūcīgām ģimenēm, kuriem nav tādu finanšu līdzekļu. Lauku skolā viņi vairāk vai mazāk ir līdzvērtīgāki. Laukos varbūt arī tas nav tik izteikti, kāds apģērbs viņam ir mugurā. Mums ir arī deviņi bērni ar īpašām vajadzībām, kuri apgūst speciālo programmu. Šobrīd arī pilsētā ir skola, kur māca šādus bērnus, bet te viņi ir tuvāk savām mājām un vecāki par to ir pateicīgi. Šāda programma skolā ir jau kopš 2001.gada. Uzsākām to, uzklausot vecāku lūgumus un viņu nevēlēšanos laist bērnus tālu prom no mājām.
– Vēl ir laiks kārtējo reizi uzrunāt amatpersonas!
– Es pat nezinu, ko lai vēl viņiem saku. Mēs jau varam runāt, ka esam pret reorganizāciju un savukārt par savas skolas pastāvēšanu, bet vai mūsos ieklausīsies? Esmu trīs reizes izteikusi savus argumentus. Vēlreiz uzsveru, ka ir jāieklausās iedzīvotājos. Jāņem vērā viņu viedoklis.
Par skolu
Ērika Ivanova par direktori K.Valdemāra pamatskolā strādā 18 gadus.
Pastāvīgā darbā skolā ir 8 pedagogi, pārējiem pamatdarbs ir citā skolā.
K.Valdemāra pamatskola darbojas 85 gadus.
Šobrīd skolēnu skaits kopā ar pirmsskolēniem – 80.
