Pagājušā gada vasarā rancēniete Genovefa Arena, piedaloties laikraksta “Dzirkstele” abonentu loterijā, ieguva galveno balvu – lidkompānijas “airBaltic” biļeti 300 latu vērtībā turp un atpakaļ uz jebkuru šīs kompānijas piedāvāto lidojumu galamērķi. Genovefa izvēlējās izbaudīt Šveices dabas ainavas un kalnu skaistumu.
Palaikam ceļotāja pārlūko vairāk nekā 700 fotogrāfijas, kas tapušas, piecās dienās iepazīstot mazo, bet apburošo Alpu zemi ar zaļajām kalnu ganībām, ziliem ezeriem un mazām krāšņām pilsētiņām ziedošās Alpu un Juras kalnu ielejās. Laimests Genovefai bijis kā stimuls saņemties un braukt. Pretējā gadījumā šī ekskursija, iespējams, tik drīz nenotiktu.
“Kad pirmo reizi spēru kāju uz Šveices zemes, tā arī teicu: “Es te palieku! Šī ir mana vieta! Mana iekšējā sajūta lika justies tā, it kā Šveicē es būtu dzīvojusi savā iepriekšējā dzīvē. Es pat māju sev tur noskatīju. Redzu dīvainus sapņus, kad kāda neredzama balss man saka, lai skatos uzmanīgi, jo tās ir epizodes no manas iepriekšējās dzīves. Tad viss pazūd. Tā bija arī pirms došanās uz Šveici, kad sapnī redzēju vietu un māju ar sarkanu dakstiņu jumtu. Šveicē dakstiņu jumti ir raksturīgi,” stāsta Genovefa. Viņa divas reizes sapņojusi arī par savu nākotni, kur staigājusi pa mēnesi. Būdama Šveicē, Genovefa bildusi vīram, lai maksimāli daudz fotografē visu, ko redz, retāk pavēršot fotoaparāta objektīvu uz pašiem. “Ir jau arī cits pamatojums tam, kāpēc es gribētu dzīvot Šveicē. Izrādās, ja cilvēkam darba stāžs ir 30 gadu, valsts viņam izmaksā uzkrāto pensijas fondu. Cilvēks var uzsākt savu biznesu, iegādāties māju, automašīnu, atdot šo naudu bērniem, tā ir katra personīgā darīšana. Var nolikt bankā un dzīvot, tērējot procentus. Galvenais, ka nauda ir uz rokas. Mums šodien jāzīlē: būs, nebūs pensija. Arī darba algas Šveicē ir labas,” stāsta Genovefa.
Netrūkst pārsteigumu
Ceļotāja stāsta, ka liels bijis viņas pārsteigums, redzot, ka upe it kā tek pret kalnu. Būtībā viss bijis saistīts ar brauktuvju slīpumu, ko ne vienmēr bijis iespējams sajust, sēžot automašīnā. Pārsteidzoša bijusi arī Šveices sakoptība. Gadījies skatīt arī iedzīvotāju pamestās mājas, bet neviena no tām atšķirībā no mums nav bijusi neapkopta. “Biju pārsteigta, ka gados vecāki cilvēki sacenšas lidmodeļu vadīšanā. Pie mums neko tādu nebiju redzējusi,” stāsta Genovefa. Lai iespējami labāk iepazītu mazo, bet vienu no bagātākajām valstīm, kas atrodas starp Alpu un Juras kalniem, ar interneta starpniecību jau iepriekš tikusi noīrēta vieglā automašīna, par tās īri diennaktī maksājot aptuveni 15 latus. Tādējādi bijusi iespēja valsti apskatīt atbilstoši savām izjūtām. Piecās tur pavadītajās dienās nobraukts 1000 kilometru galvenokārt pa kalnu ceļiem. “Uz Šveici braucu kopā ar vīru, māsasmeitu Intu un viņas vīru Arni. Viņi jau bija bijuši Šveicē, tāpēc zināja, ko ir vērts mums parādīt. Man galvenais bija skatīt pasakainās dabas ainavas,” Genovefa neslēpj sajūsmu. Viņa salīdzinājusi arī dažādas cenas. Piemēram, Šveicē benzīns maksā no 1,10 līdz 1,15 latiem litrā. “Arī pie mums degvielas cenas nemitīgi ceļas. Tas liecina, ka tās sasniegs Eiropas līmeņa degvielas cenas,” secina skolotāja.
Bagāta, bet dārga
Šveicei nav izejas uz jūru, nav arī derīgo izrakteņu, tāpēc lielākoties viss ir jāieved, bet, lai ievestu, saticīgi jāsadzīvo ar kaimiņiem Vācijā, Itālijā, Francijā, Austrijā un
Lihtenšteinā. Šveice nav piedzīvojusi karu, tajā ir drošākās bankas, bet par noziedzību tur sākts runāt tikai tad, kad parādījušies viesstrādnieki, īpaši no Ķīnas. “Šveice ir pārtikusi, bet ļoti dārga valsts. Ceļojot visu rūpīgi rēķinājām līdzi. Piemēram, ja viesnīcā nolēmām ēst brokastis, bija jārēķinās, ka mazākā summa vienam cilvēkam ir apmēram 12 lati. Salīdzināšu, Cīrihē lidostā Inta un Arnis nopirka kafiju un mazu kūkas gabaliņu. Par to viņi katrs samaksāja 18 latus. Savukārt Rīgas lidostā par krūzīti kafijas un smalkmaizīti es un vīrs katrs samaksājām tikai 1,80 latus. Pēc šī salīdzinājuma degviela šķita vēl samērā lēta,” salīdzina Genovefa. Lai Šveices kafejnīcā viens cilvēks paēstu pusdienas, jārēķinās, ka nāksies šķirties no aptuveni 50 latiem. Vienam cilvēkam, dodoties uz Šveici un tur uzturoties piecas dienas, jārēķinās, kas dažādiem izdevumiem būs vajadzīgi 400 lati, nerēķinot muzeju apmeklējumus. “Mēs bijām paņēmuši līdzi arī kaut ko no pārtikas, bet nakšņojām viesnīcās, kas arī nav lētas. Bijām sarunājuši nakšņošanai vienu viesnīcu, bet, kad tur aizbraucām, mums vietas nebija. Saimnieks tūlīt steidza sarunāt vietu citā vēl labākā viesnīcā. Ja ir šāds gadījums, tad Šveicē ir noteikums piedāvāt kaut ko labāku,” stāsta ceļotāja.
Galvenais ir fantastiskā daba
Genovefa savulaik bijusi arī Amerikā, Ēģiptē un Austrijā, bet Šveice no kopumā iepazītajām valstīm ir vienīgā, kas iekritusi sirdī. “Amerikā negribētu palikt tāpēc, ka tur nebija smaržas. Bija gan pļavas, gan zāle, bet tā nesmaržoja. Ēģiptē ar roku pieskāros piramīdai, ar to man pilnīgi pietiek,” viņa saka. Šveiciešus Genovefa raksturo kā atklātus un sirsnīgus cilvēkus, kas labprātāk pārvietojas vieglajās automašīnās, nevis kājām, tāpēc dažbrīd ceļotāji no Latvijas bijuši vienīgie kājāmgājēji. Drūzmēšanos viņa novērojusi tikai pilsētu centros. Braukšanas noteikumi ir tādi paši kā pie mums. “Ja vien ir iespējams, tad iesaku cilvēkiem apceļot valstis pašiem uz savu roku, īrējot automašīnu, jo tad iespējams ieraudzīt daudz ko tādu, ko tūristiem nemēdz rādīt. Es nelabprāt apmeklēju arī muzejus, jo man nepatīk skatīt mirušas lietas,” bilst Genovefa. Ja kāds ceļotājai vaicā, ko viņa ieteiktu noteikti apskatīt Šveicē, atbilde būtu viennozīmīga – ko vien iespējams, bet galvenais dabu, ziedos grimstošās pilsētas un ciematiņus, kalnus un to ieskautos ezerus, ganības, kurās ganās govis, aitas un kazas, jo Šveice ir slavena ar dažādiem sieriem, starp kuriem ir arī mums labi zināmais “Ementāles” siers. Pasaulē slaveni ir arī Šveicē ražotie “Rolex” pulksteņi. Lētākais un vienkāršākais rokas pulkstenis ar baterijām tur maksā aptuveni 60 latus, mehāniskie ir ārkārtīgi dārgi. “Ja man būtu iespējams, varbūt dotos iepazīt Jaunzēlandi, bet ne caur tūristu autobusa logu. Atgriežoties mājās, es neskumstu, ka citur ir labāk. Priecājos un ļaujos redzētā izjūtām vēl ilgi,” saka Genovefa.
