Mēs ik dienu esam satiksmes dalībnieki – vienalga, vai savās gaitās dodamies kājām vai arī pārvietojoties ar kādu transportlīdzekli. Un ikviens mēs vēlamies, lai galamērķī nonāktu sveiki un veseli un ceļā mums nebūtu jāsaskaras ar kādiem nepatīkamiem pārdzīvojumiem. Mūsu mazajā Gulbenē satiksme nav tik intensīva kā lielajās pilsētās, tomēr arī mūsu pilsētas ielās ik dienu pārvietojas pietiekami daudz transportlīdzekļu, bet kas notiek ar braukšanas kultūru?
Gadās tomēr arī pa kādam darvas pilienam medus mucā – kāds izbrauc krustojumus, nerādot pagriezienus; cits uzsāk braukt, spēcīgi nospolējoties; vēl kāds “norauj” rokas bremzi un slaidi ieslidinās krustojumā. Un tieši tādus gadījumus, kad kāds “izlec” no kopējās plūsmas, ikviens pamana un atceras daudz vairāk. Par šādiem braucējiem vienmēr arī raisās dažādas diskusijas, un cilvēki viņus sauc par agresīviem braucējiem. Arī portāla “www.dzirkstele.lv” lietotāji ir uzsākuši diskusiju par agresīvu braukšanu.
Fiksē un soda pārkāpējus
Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Gunārs Pusts, vērtējot braukšanas kultūru mūsu pusē, atzīst, ka tā tomēr uzlabojas, jo ceļu policija ir ieguldījusi lielu darbu un bojāgājušo avārijās nav, taču viņš piebilst, ka nevar arī īsti runāt par krasu pārkāpumu skaita kritumu. “Joprojām ir daudz individuālu gadījumu, kad autovadītāji pārkāpj dažādus noteikumus. Turklāt vairumā gadījumu tie ir tieši jaunieši, un jo īpaši ziemā viņiem patīk veikt dažādus manevrus. Savukārt vasarā problēmas sākas, kad uz mājām atbrauc latvieši, kas ir izbraukuši strādāt uz ārzemēm. Šiem cilvēkiem ir pietiekami daudz naudas, viņi vēlas atpūsties, lieto alkoholu un arī brauc ar mašīnām,” stāsta G.Pusts. Uz jautājumu, vai ceļu policijai bieži nākas aizturēt agresīvus autobraucējus, viņš atbild, ka pie mums agresīvu braucēju varbūt nemaz tik daudz arī nav. “Agresīvs braucējs ir tāds, kurš pārkāpj nevis vienu, bet vairākus ceļu satiksmes noteikumus pēc kārtas. Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka sods par agresīvu braukšanu ir no 50 līdz 200 latiem, kā arī 6 soda punkti. Mums šobrīd šādi gadījumi nav fiksēti, turklāt mums jau arī nav tik intensīva satiksme, kā, piemēram, Rīgā, kur ir vairākas joslas. Divu gadu laikā, kopš es esmu vecākais inspektors Gulbenes novadā, ir bijis tikai viens gadījums jau pirms krietna laika, kad tika noformēts viens protokols par agresīvu braukšanu, taču arī to reģions atcēla. Jāpiebilst, ka agresīvu braukšanu ir arī ļoti grūti piefiksēt un pierādīt,” saka G.Pusts.
Jaunieši vairāk pārkāpj noteikumus
Pārsvarā visi “Dzirksteles” aptaujātie autovadītāji atzina, ka braukšanas kultūra pamazām uzlabojas, bet nereti tomēr gadās sastapt arī tādus braucējus, kas neievēro noteikumus.
Mareks Švarcs – Švampāns ir labi zināms kā autosportists, kurš vairākkārt ir guvis arī godalgotas vietas. Startējot rallijā, ir aizvadītas vismaz piecas sezonas, savukārt autovadītāja apliecību viņš ir ieguvis 1992.gadā. Mareks uzskata, ka kopumā braukšanas kultūra nav nemaz tik slikta un pamazām uzlabojas. “Ātrumi tomēr samazinās, vadītāji apstājas pie gājēju pārejām, palaiž cits citu izbraukšanai, piemēram, no stāvvietām. Protams, ir arī dažādi individuāli gadījumi. Cilvēkiem acīmredzot ir tāda domāšana – man tā vajag un viss, par citiem satiksmes dalībniekiem viņi vispār neaizdomājas.” Mareks spriež, ka vecāka gada gājuma vadītāji tomēr ir daudz pieklājīgāki, jaunieši ir tie, kas vairāk pārkāpj noteikumus. “Jauniešiem patīk pagāzēt, novilkt rokas bremzi. Protams, to nevajadzētu darīt tā, lai tas traucē un apdraud citus, vislabāk to būtu darīt kaut kur citur, nevis uz ielām, taču tas droši vien nav izskaužams. Tik un tā vienmēr atradīsies kāds, kas to gribēs darīt un arī darīs,” ir pārliecināts autovadītājs.
Nedrīkst traucēt un radīt bīstamību
Līdzīgi uzskata arī autoskolas pasniedzējs un instruktors Vilnis Zvirgzdiņš. Viņš atzīst, ka arī viņam
pašam ziemā, piemēram, patīk paslidināties ar mašīnu, novilkt rokas bremzi, taču tam nevajadzētu traucēt citiem satiksmes dalībniekiem un neradīt bīstamību. V.Zvirgzdiņš, ikdienā mācot jaunos autovadītājus, novērojis, ka kopējā situācija uz ceļiem ir normāla, tiesa, arī mašīnu uz ceļiem ir palicis krietni mazāk, jo cilvēki brauc prom. Arī satiksmes intensitāte ietekmē kopējo situāciju braukšanas kultūrā. Bet, protams, ikdienā braucot gadās novērot arī pārkāpējus. „Protams, ir kāda kategorija vadītāju, kas vienkārši pārkāpj noteikumus, ir agresīvāki, taču daudz ir arī tādu, kas vienkārši nepārzina noteikumus, tādēļ, protams, būtu ļoti ieteicams tos atkārtot, bet es šaubos, vai to kāds dara,” saka instruktors. Viņš piebilst, ka vadītāji tomēr ir kļuvuši arī pacietīgāki. „Ja, piemēram, mācību mašīna pirms krustojuma noslāpa, kādreiz daudzi vadītāji aizmugurē signalizēja, bet nabaga kursantu tas taču vēl vairāk uztrauca. Pēdējā laikā tā nav gadījies, ja kas līdzīgs gadās, aizmugurē esošā mašīna vienkārši aizbrauc garām.”
Jāciena citam citu
Sofija Sudarova ir autovadītāja ar vairāk nekā 30 gadu stāžu. „Tagad es, protams, braucu daudz mazāk nekā agrāk, bet man šķiet, ka situācija uz ceļiem kopumā sliktāka nekļūst. Es nezinu, kas būtu jādara, lai vadīšanas kultūra uzlabotos vēl vairāk. Man īsti nav informācijas, cik daudz ceļu policija rīko reidus, kā tā cenšas izskaust pārkāpumus, vai pret visiem pārkāpējiem izturas objektīvi, lai es teiktu, ka vajadzētu rīkoties tā vai citādi, darīt kaut ko vairāk vai mazāk. Bet, protams, pārkāpējus uz ielām un ceļiem redzēt var – vienalga, vai braucu ar mašīnu vai eju kājām.” S.Sudarova piebilst, ka visiem vadītājiem vajadzētu darboties saskaņā ar satiksmes noteikumiem, kā arī cienot jebkuru citu cilvēku vai arī dzīvu būtni, kas atrodas uz ielas. „Tas būtu tikai cilvēcīgi, un tad arī šī kultūra vēl vairāk uzlabotos,” saka S.Sudarova.
Arī G.Pusts piebilst, ka pie mums ir pietiekami daudz pārkāpēju. Ir vadītāji, kam patīk izrādīties, kas tiešām arī pārkāpj noteikumus, bet tas liecina par viņu pašu braukšanas kultūru. Policija piefiksē pārkāpējus un arī soda par konkrētajiem viņu izdarītajiem pārkāpumiem. Savukārt, par to, vai vairumā satiksmes negadījumu tomēr nav vainojama agresīva braukšana, viņš saka, ka pārsvarā tomēr negadījumi notiek nepareizas ātruma izvēles dēļ. “Šoferīšiem vajadzētu saprast, cik viņu mašīnas ir tehniski labas, cik labas ir riepas, ir jājūt sava mašīna, ir jājūtas droši uz ceļa, jāapzinās arī ceļa un laika apstākļi. Tad arī nebūs satiksmes negadījumu. Es domāju, ka pie visa ir vainojama vadītāju neapdomība un neuzmanība, nevis agresīva braukšana,” uzskata G.Pusts.
Ikvienam derētu atcerēties – mums katram dzīvē gadās dažādas situācijas, mēs katrs varam pie stūres piesēsties sliktā omā, katrs mēdzam arī izdarīt kļūdas, bet noteikumi ir visiem vieni un mums visiem ir savstarpēji jākomunicē uz ceļa – vislabāk būs, ja to darīsim pieklājīgi un cienot cits citu.
Fakti
2011.gadā Gulbenes novadā tika sastādīti 3865 administratīvo pārkāpumu protokoli (2010.gadā – 3778).
Visvairāk protokolu sastādīts par ātruma pārsniegšanu, kā arī drošības jostu nelietošanu. 2011.gadā par atļautā ātruma pārsniegšanu sastādīti 1350 protokoli (2010.gadā – 1203). Par drošības jostu nelietošanu pērn sastādīti 628 protokoli (2010.gadā – 767).
2011.gadā par dažādiem pārkāpumiem sodīti 411 gājēji (2010.gadā – 406).
2011.gadā uz novada ceļiem notikuši 134 ceļu satiksmes negadījumi (2010.gadā – 131), pērn neviens cilvēks nav gājis bojā satiksmes negadījumos, cietuši – 44 (2010.gadā – 1 gājis bojā, 30 cietuši).
Aptauja
Tieši pirms gada pētījumu centrs “SKDS” janvārī veica autovadītāju aptauju par autobraukšanas kultūru Latvijā. Līdzīga aptauja ir veikta arī 2008.gadā. Ja 2008.gadā tikai 2,2% Latvijas autovadītāju kopējo autobraukšanas kultūru vērtēja kā augstu, tad pagājušā gada janvārī iegūtie dati liecināja, ka jau 12,4% autovadītāju augstu vērtē citu vadītāju uzvedību uz ceļa. 57,3% aptaujāto uzskatīja, ka autobraukšanas kultūra valstī ir viduvēja. Tajā pašā laikā 29,9% respondenti apgalvoja, ka līmenis ir zems. Salīdzinoši pavisam nedaudz bija krities to autovadītāju skaits, kuri paši savu braukšanas kultūru vērtēja kā augstu. Pēc aptaujāto autovadītāju domām kaitinošo ieradumu sastopamība Latvijas satiksmē pēdējo trīs gadu laikā samazinājusies, tomēr kaitinošākie ieradumi palikuši nemainīgi. Par kaitinošākajiem citu vadītāju ieradumiem tiek uzskatīta prakse atstāt automobili stāvēšanai tā, ka tas traucē satiksmei, pagriezienu rādītāju nelietošana, citu autovadītāju nevēlēšanās ielaist citus transportlīdzekļus savā joslā vai ļaut tiem izbraukt no ēku pagalmiem un mazāk svarīgām ielām, lēna kustības uzsākšana pie luksoforiem.
