Pie simboliskas baltas akācijas, kas rotā Gulbenes kultūras centra skatuvi, savu mazbērnu vadīts nostājas elegants un joprojām stalts kungs, kurš visu mūžu ir pratis danci vest līkumiņu līkumiem ar viņam vien raksturīgu soļu vieglumu.
Stāvot kājās un neļaujot norimt aplausiem, pagājušās sestdienas vakarā dažādu paaudžu cilvēki 85 gadu dzimšanas dienā godināja cienījamo deju pedagogu un horeogrāfu Kārli Ventu.
”Šis ir īpašs vakars, kurā priecāsimies par dejas mākslu, klausīsimies skanīgās melodijās, kā arī kopā svinēsim Kārļa Venta jubileju,” pasākumu atklāj jubilāra mazdēls Kārlis Karolis, kurš uzņēmies arī koncerta norises vadību. Viņš atgādina, ka visu deju kopas “Ratiņš” koncertā izdejoto deju horeogrāfs ir K.Vents. Arī pagājušajā rudenī horeogrāfs par spīti gadiem radījis septiņas jaunas dejas. “Mēs visi “Ratiņa” dejotāji savam mīļajam kolektīva vadītājam ļoti gribējām uzdāvināt ordeni, bet šoreiz tas mums neizdevās, tāpēc šovakar dāvinām tautisko goda kārtu un vēlamies redzēt staltu, dzīvespriecīgu un enerģisku,” jubilāru uzrunā kopas dejotāja Sarmīte Ieleja, bet visa zāle kopā ar dejotājiem dzied tradicionālo “Sveiks, lai dzīvo!”. Tad K.Vents dodas skatītāju zālē, lai no visas sirds izbaudītu mazbērnu un “Ratiņa” dejotāju viņam sarūpētos pārsteigumus. “Ratiņš” dejo jaunrades deju “Seši jauni bandinieki”.
K.Vents dzimis Baldonē trīs bērnu ģimenē. Būdams uzņēmīgs jauneklis, viņš jau kopš bērnības iemīlējis mākslu. Viņa tēvs, arī Kārlis, dēlam ierādījis skaisti zīmēt, mājās daudz dziedāts un skaisti svinēti ģimenes svētki. Mācīdamies Baldones pamatskolā, jubilārs saņēmis daudz uzslavu no skolēnu deju kolektīva vadītājas. Jo vairāk viņa slavējusi, jo tolaik vēl mazais Kārlis augstāk lēcis un izteiksmīgāk smaidījis. Iespējams, ka tieši jaunības gados viņam iepatikusies senās latviešu tautas dejas “Rucavietis” mūzika, tāpēc vēlāk Kārlis tai izveidojis savu horeogrāfiju. Garajā mūžā jubilārs piedzīvojis vairākas varas, bet vienmēr viņam bijušas svarīgas savas dzimtās mājas “Skārstenes”, kur, tēvam, piespēlējot mutes ermoņikas, bieži skanējusi dziesma “Es karā’i aiziedams”. Par deju skolotāju K.Vents strādā kopš 1952.gada. Viņam uzticēti deju kolektīvu virsvadītāja pienākumi dažādās Latvijas pilsētās. Deju pedagogs gan tolaik, gan arī šodien dejotājiem māca, ka “dejot nevajag ar kājām, bet ar sirdi un dvēseli”. “Deja ir sarežģīta lieta. Man ir savs stils. Nepieņemu vingrošanu, ko sauc par deju. Man vajag klāt dvēselīti. Lai apakšā ir doma, jo deja ir kustību un žestu valoda. Ja nav domas, tad kustība izskatās tukša. Tā ir tā lielākā cīņa,” saka K.Vents.
Viņš joprojām uzskata ka “dejas galvenais zieds ir meitenes”. “Ratiņa” dejotāji to ir paturējuši prātā, tāpēc koncertā īpašu pārsteidzošu apsveikumu sarūpējušas deju kopas “meitenes”. Jāpiebilst, ka parūka vienai otrai “meitenei” izskatās amizanti. Īpaši, ja to papildina dabiskas ūsas.
“Man viss pasākums bija liels pārsteigums. Par to, kas tajā notiks, neko nezināju. Pēdējā mēģinājumā man pat neļāva iet uz kultūras centru. Es ne mūžam nevarēju iedomāties, ka “Ratiņa” puiši pārģērbsies par meitenēm un dejos meiteņu deju, kas mums ir repertuārā. Sākumā domāju, kā tās meitenes tik nevīžīgi saģērbušās un mati nav sakārtoti. Sāku zīlēt, kura ir kura, bet tad, kad ieraudzīju, ka manām meitenēm ir ūsas, tad sapratu, kas par lietu. Šī deja nemaz viegli nepadodas, bet kā viņi to dabūja gatavu, es brīnos. Tagad es zinu, ko puiši var, ja grib,” saka K.Vents.
Ar Gulbeni K.Ventu saista 40 gadi, kuru laikā jubilārs izveidojis Tautas deju ansambli “Madara”, vadījis vidējās paaudzes deju kolektīvu “Diksītis”, Skolēnu nama deju kolektīvu “Delveri” un deju kopu “Ratiņš”. Gulbenes novadā nav tāda pagasta, kur K.Vents nebūtu konsultējis vai vadījis kādu deju kolektīvu. 20 gadu laikā K.Vents kopā ar “Ratiņu” piedalījies arī “Eiropiādēs”, kur vienmēr godam tikusi prezentēta Latvija, kur audušās jaunas draudzības saites. “”Ratiņa” dejotāji ir forši! Man viņi patīk, lai gan reizēm man rada arī galvassāpes, jo paslinko, grib panākumus bez darba. Es dažkārt mēdzu būt ļoti bargs pedagogs, bet, lai būtu pārmaiņas, varu būt arī mīļš un labs,” saka jubilārs.
Kad dejas izdejotas un dziesmas izdziedātas, uz skatuves cits pēc cita kāpj apsveicēji, neskopojoties ar ziediem un laba vēlējumiem. Starp viņiem ir gan deju kopu vadītāji un bijušie dejotāji, gan kultūras centra pašdarbības kolektīvu pārstāvji, gan draugi un paziņas. Kopā ar jubilāru ir arī viņa dzīvesbiedre Iva – Kārļa balsts un domubiedrs. Dzīvesprieks, azartiskums un dejas prieks visus šos gadus ir bijis K.Venta pavadonis. “Lai vēl daudz jaunu deju arī turpmāk! Lai laba veselība pašam jubilāram!” – šie vēlējumi nebeidza skanēt visu vakaru.
Jubilejas pasākums izskanējis. Jubilārs šonedēļ atpūtīsies, lai tad ar jaunu sparu sāktu gatavoties deju kopu skatei. “Man nepatīk mūsu obligātie deju repertuāri, ko visi kolektīvi drillē visā Latvijā. Tas nav interesanti, ka visi kolektīvi apgūst vienu un to pašu deju repertuāru. Ja gribam uzaicināt ciemos kādu kolektīvu, tad tas dejo to pašu, ko mēs. Tas nav gudri. Gribas kaut ko atšķirīgu,” saka K.Vents.
