Laikazīmju vērotāja Viļa Bukša mājas lapā ir lasāms, ka šoziem februāris pierādīs, ka ne janvāris cienīgs saukties par ziemas mēnesi, bet tieši Sveču mēnesis atbilst aukstākajam gadalaika mēnesim.
To, ka arī iepriekš tā ir noticis, pierādot gan 1956.gada februāris, kad austrumu pusē bija mīnus 40 grādu sals, gan ar ilgstošu un stipru salu aukstais 1985.gada Sveču mēnesis. Tomēr ir bijuši arī gadi (1990.gads), kad jau 10. februārī ziedēja sniegpulkstenītes un 23. februārī atgriezās ķīvītes un lauku cīruļi. Šāds aukstums – mīnus 32 grādi, valdot austrumu, ziemeļaustrumu vējiem, būs tikai dažas dienas, jo pilnmēnesī ap Dārtu (6.februāris) sāks snigt un sals kļūs mērenāks. Sniega sega pieaugs. Šim aukstuma vilnim sekos mazāka sala (mīnus 20 grādi) atplūdi, kurš varētu beigties ar atkusni mēneša vidū. Mēneša otrajā pusē atkal var snigt un arī sals pastiprināsies līdz mīnus 21 grādam, kas pašās februāra beigās un marta sākumā var atnest atkusni ar pavasara vēsmām. Bet tas vēl nebūs pavasaris, jo marta vidū sals vēl kodīs un tikai marta beigās ieplūdīs strauja pavasara siltuma vilnis.