Ar 2014.gadu valdība plāno pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas 2020.gadā būšot 65 gadi. Tas skars tos, kuri dzimuši 1952.gadā un vēlāk – tātad arī mani. Igaunija šādu vecumu sasniegs 2024., Lietuva – 2026.gadā, bet, izrādās, Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā jau 2008.gadā šis vecums bija 65 gadi. Turklāt Vācijā ar šo gadu tas ir 67 gadi!
Saprotams, ka iedzīvotāji kļūst vecāki, bet bērnu dzimst mazāk, tāpēc nebūs, no kā maksāt pensijas. Tomēr kā cilvēkus mudināt iesaistīties 2. un 3. pensiju līmenī, ja valstī nav stabilitātes? Tiek uzsvērts, ka tikai tad, kad pensijā dosies personas, kas sāka strādāt 1996.gadā, būs redzami pensiju likuma plusi un mīnusi. Pensijas ir pilnībā atkarīgas no sociālajām iemaksām.
Zināms, ka ļoti daudz cilvēku oficiāli strādā par minimālo algu un no tās arī maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, no kurām būs atkarīga pensija. Tomēr ne jau aiz laba prāta nodokļus maksā no minimālās algas. Ja jāizvēlas – dzīvot tagad vai tālā nākotnē, protams, dzīvo šodien, jo nākotne šajā valstī ir neziņā tīta…
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība visu sabiedrību aicina izteikt viedokli un atbalstīt prasību valdībai pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu ar 2014.gadu. Anketa pieejama “www.arodbiedribas.lv” un līdz 23.februārim elektroniski vai pa pastu jānosūta labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.
Darba devēju konfederācija uzskata, ka Latvijā pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir nokavēta. Varbūt tad vairs nav jēgas steigties, citādi nemitīgā stresa dēļ daudziem var neizdoties sagaidīt šos “laimīgos” pelnītās atpūtas gadus…
