Vai krievu valodai jāpiešķir otras valsts valodas statuss?
Speciāla naida kurināšana Andris Apinītis, “SEB bankas” Gulbenes filiāles vadītājs
Jā, Krievijā krievu valodai valsts valodas statuss ir vajadzīgs, bet Latvijā – viennozīmīgi tas nav vajadzīgs. Un tā no manas puses nav naidīga attieksme pret krievvalodīgajiem. Mēs, latvieši, esam tik, cik esam, un savai valsts valodai mums ir jābūt. Galu galā savulaik taču par to esam cīnījušies. Jau paši krievi Krievijā sāk runāt par to, ka pamazām Krieviju sāk pārņemt Ķīna. Par ko tad var būt runa šeit, Latvijā? Manuprāt, tā ir speciāla naida kurināšana. Ir izrādījies, ka Latvija ir ļoti demokrātiska valsts, kur katrs var paust visus savus visneģēlīgākos uzskatus, kādus vien ir iedomājies. Es piekrītu, demokrātija ir laba lieta, taču kaut kur ir jābūt kaut kādai robežai un veselajam saprātam. Es noteikti došos uz referendumu, un arī citiem tas ir noteikti jādara, un jābalso ir pret krievu valodu kā otru valsts valodu.
Nesaprotu, kāpēc tas ir vajadzīgs
Marina Patmalniece, Gulbenes vidusskolas krievu valodas skolotāja
Uzskatu, ka otra valsts valoda nav vajadzīga. Visi jaunie krievu tautības cilvēki perfekti zina latviešu valodu. Vai referendums ir jārīko gados vecāku cilvēku dēļ, kas šeit ilgi dzīvo, bet joprojām veikalā nemāk nopirkt maizi? Tās ir pilnīgas muļķības. Labi, pieņemsim, ka mūsu valstī ir vajadzīga otra valoda, taču kāpēc tai ir jābūt krievu valodai? Šeit dzīvo arī ļoti daudz poļu, ebreju, ir ļoti liela ukraiņu diaspora. Arī es pati esmu no Ukrainas. Kāpēc tā nevarētu būt cita valoda? Jā, mēs runājam krieviski, bet savstarpēji runājam savās valodās. Man, piemēram, ir zināma ģimene, kas runā ebreju valodā.
Es nesaprotu, kāpēc šāds jautājums mūsu valstī vispār ir pacelts. Iespējams, tā ir naudas atmazgāšana vai arī uzmanības novēršana no daudz svarīgākiem jautājumiem. Jā, ir valstis, kur ir četras valodas, bet mums vēsturiski ir bijis citādāk, un kāpēc vajadzētu skatīties uz citiem?
Ja nezini valodu – neesi cienīgs šīs zemes
Valters Eglītis, zemnieks Rankas pagastā
Nekādā ziņā krievu valodai nevajag otras valsts valodas statusu. Man ir pretīgi to visu klausīties. Es esmu dzimis 1942.gadā. Man jau 2.klasē bija jāmācās krievu valoda, nebija jau tik briesmīgi, mācījāmies. Kad aizgāju armijā, man arī neviens neprasīja, vai tu zini vai nezini valodu, iesauca, paņēma un viss. Es nesaprotu, kā var dzīvot šajā zemē un nevar iemācīties mūsu valodu? Ja tu to nevari izdarīt, tu neesi cienīgs manas zemes. Tādiem cilvēkiem, pirmkārt, arī nevajadzētu dot pilsonību. Tā ir iedota kuram katram, kurš nemaz to nav pelnījis. To vajadzētu nopelnīt un arī cienīt šo zemi un šos cilvēkus. Ja cilvēks vēlas te dzīvot, lai dzīvo godīgi, ja ne – tad lai dodas prom! Es uzskatu, ka visu šo jezgu ir speciāli sacēlis “Saskaņas centrs”. Es tikai nesaprotu, kā tā var rīkoties? Cilvēki ir vēlējuši par viņiem, bet tagad viņi paņirgājas par mums visiem.
