Stradu pagasta piemājas saimniecībā “Pakalnieši” tiek gatavoti 20 veidu sieri ar dažādām piedevām. Tās saimnieces Anna Greble un viņas meita Ineta Dambrova izvēlas pašas vai arī ņem vērā siera cienītāju vēlmes. Katru sestdienu noteiktā laikā Ineta sierus pircējiem piedāvā kafejnīcas “Pienenīte” kulinārijas nodaļā. Dzīvojot laukos, tā ir iespēja kaut ko nopelnīt.
“Ierosme, ka sieru gatavošanai ir jāpievēršas daudz nopietnāk, nekā tas tika darīts agrāk, pieder man. Arī siera gatavošanas receptes ir manējās. Ineta tikai ir pārņēmusi šo prasmi,” stāsta A.Greble. Siera galvenā izejviela ir piens, tāpēc “Pakalniešu” kūtī mitinās sešas slaucamas govis. No tām izslauktā piena pietiek gan siera ražošanai, gan nodošanai tālākai pārstrādei Smiltenes pienotavā. Īpaši vasaras mēnešos, kad piena daudzums ir lielāks.
Pieņem piedāvājumu
Ineta stāsta, ka sierus gatavojot tikai pēc pasūtījuma. “Kopš pagājušā gada decembra kafejnīca ”Pienenīte” ir tā vieta, kur sieru pircējiem piedāvāju bez iepriekšēja pasūtījuma. Tā bija kafejnīcas īpašnieku ideja. Viņi paši mani sameklēja un izteica šādu piedāvājumu. Sākumā gribēju no šī piedāvājuma atteikties, bet kulinārijas veikalā man tika rasta vieta, kur izvietoju savu produkciju. Par šādu piedāvājumu esmu “Pienenītes” saimniekiem ļoti pateicīga, jo viņiem ir telpas, bet man – produkcija. No katra siera veida pagatavoju pa vienam ritulim, lai cilvēki varētu izvēlēties. Ir bijis arī tā, ka cilvēks sākumā nopērk nelielu siera gabaliņu. Tas garšo, un nākamajā reizē jau tiek pasūtīts viss ritulis. Pirms tam sierus sējām tikai paši savas ģimenes vajadzībām, draugiem un kaimiņiem. Ja siers garšīgs, tad jau vajag visiem,” smaida Ineta. Viņa neslēpj prieku, ka arvien biežāk izdodas pārdot visu līdzpaņemto sieru, jo cilvēki prot novērtēt to, kas ir labs un ekoloģiski tīrs. Pasūtījumus Ineta saņem arī no siera cienītājiem Valmierā, Cēsīs un pat Rīgā. No “Pakalniešiem” sieri aizceļojuši arī uz Īriju, Norvēģiju un Angliju. Īpaši liels pieprasījums esot vasarā pirms Jāņiem.
Ar dažādām piedevām
Cik siera rituļu pa šo laiku sasiets, saimnieces neesot skaitījušas. “Bija laiks, kad es vairāk gatavoju sierus un Ineta man bija kā palīgstrādniece, bet tagad esam mainījušās lomām. Es viņai palīdzu sagriezt piedevas sieram, lai viss veiktos ātrāk,” stāsta Inetas mamma. “Pakalniešos” top siers ar žāvētiem tomātiem, olīvām, papriku, ķiplokiem, dillēm, žāvētām plūmēm, aprikozēm, rozīnēm, ķimenēm, marmelādi, baziliku, valriekstiem, saulespuķu sēklām, kanēli un citu. Lai pircējiem varētu piedāvāt arī kūpinātos sierus, ierīkota neliela kūpinātava. Tomēr, kā stāsta Ineta, pircējiem vislabāk tīkot klasiskais siers ar ķimenēm. Plašajā virtuvē top aptuveni 20 veidu sieri. “Jaunas idejas siera piedevām visbiežāk izsaka pircēji, piemēram, man prasa, vai varu pagatavot sieru ar kaltētiem tomātiem. Atbildu, ka nav problēmu. Esmu gatava eksperimentēt, lai gan man pašai vislabāk garšo saldie sieri. Ir pircēji, kas vēlas sieru bez jebkādām piedevām, lai to, apviļājot olā un miltos, varētu cept. Daudzi vēlas iegādāties īsto biezpiena sieru, bet tad tam ir jau cita cena. Mēs gatavojam tā sauktos ātros sierus, jo nevaram strādāt idejas dēļ un vēl piedevām ar mīnusiem,” saka Ineta. Viņa gatavo arī siera bumbiņas eļļā. Siera gatavošanas vietu un procesu reizi ceturksnī rūpīgi uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, tāpēc viņa cenšas ievērot visus noteikumus un prasības.
Finansiāls atbalsts
“Kad paliku bez darba, bija jādomā, kā kaut ko nopelnīt. Vai tad būtu labāk, ja tikai žēlotos? Lai varētu droši pārdot sierus, pavisam nesen esmu reģistrējusies arī kā saimnieciskā darba veicēja. Vēl ir tikai pats sākums, bet, tā kā pircēju kļūst arvien vairāk, jāsāk domāt par tālāku nākotni, lai gan turēt lielāku skaitu govju mēs nevaram. Arī sameklēt strādniekus, kas varētu palīdzēt kūtī, lai mammai būtu vieglāk, ir ļoti grūti,” situāciju skaidro Ineta.
“Man bija divas palīdzes. Viena nodzērās un nonāca policijā. Arī otrai nebija svešs alkohols. No tālienes jau neviens nenāks, bet vietējo, kam patiktu strādāt, nav. Liela daļa jau ir pieraduši, ka vieglāk aiziet uz pagastu un prasīt pabalstu,” piebilst Anna.
Inetai pat kāds pircējs esot ieteicis labāk doties uz pašvaldību, lai tur pažēlotos par grūto dzīvi un tiktu pie pabalsta, nekā noņemties ar sieriem. “Es neesmu tā ar mieru, jo tas, ko izdarīšu, būs mans. Kāpēc negūt peļņu no tā, ko es protu darīt? Tad jau redzēs, kā veiksies. Daļa cilvēku ir slinki. Kad piedāvājām iespēju par samaksu izravēt dārzu, neviens to negribēja darīt. Visapkārt ir tik daudz brīvu tīrumu, kur arī varētu kaut ko izaudzēt, bet cilvēki to negrib darīt. Dzīve šobrīd ir smaga, tāpēc ir kaut kas pašam jāsagādā, lai būtu vieglāk,” uzskata Ineta.
