Evita Zālīte ir īpaša gulbeniete, jo viņas vaļasprieks ir šūt lelles. Tās viņas dzīvi padara krāsainu un jauniem meklējumiem bagātu. Leļļu mākslinieces spēja ir pasaulē skatīties ar bērna acīm, lai gan viņa ir mīļa māmiņa divām meitām Līvai un Esmeraldai.
“Kopš agras bērnības vienmēr esmu bijusi kopā ar dažādiem dzīvniekiem, iespējams, tāpēc arī šodien man patīk darināt dažādus zvēriņus. Atceros, ka bērnībā mana mīļākā rotaļlieta bija balts sunītis, kuram pīkstēja viena ķepa. Ļoti gribēju uzzināt, kas sunītim vēderā,” smejas Evita. Leļļu gatavošanai viņa pievērsusies nejauši, kad Rīgā veikalā “Paija” ieraudzījusi mākslinieces Ināras Liepas gatavotās lelles. “Viss sākās 1993.gadā, kad mācījos Apes lauksaimniecības skolā. Mūs palaida brīvdienās. Mājās nebija ko darīt. Tad atcerējos, ka uz žurnāla vāka redzēju sievieti, kas bija rotājusies ar maziem morīšiem. Tā arī tapa pirmā pašas gatavotā lelle – no melnām lupatiņām gatavots morītis. Tam sekoja citas lelles,” atceras Evita. Māksliniece, kura ikdienā strādā par vizuālās mākslas skolotāju Gulbenes 2.vidusskolā, stāsta, ka leļļu darināšanai ir vajadzīga pacietība, bet visgrūtāk ir veidot lelles seju, jo tai jāpiešķir raksturs. Evitas lelles pamazām arvien vairāk aizceļo pāri ne tikai novada, bet arī Latvijas robežām. Tās ir pārsteigušas ne vienu vien viņas leļļu izstādes apmeklētāju. “Pati šuju lelles citiem, bet meitas spēlējas ar veikalā pirktām rotaļlietām. Agrāk, kad vecākā meita Līva bija mazāka, viņa gribēja samīļot katru manis darināto lellīti, tāpēc rītos, kad viņa vēl gulēja, lelles aizceļoja projām pie to pasūtītājiem,” smejas Evita. Māksliniece labprāt strādā arī ar mālu, jo ir beigusi Rēzeknes Mākslas koledžas keramikas nodaļu. Evita absolvējusi arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. Šobrīd māksliniece veic psihologu, kas strādā ar vardarbībā cietušiem bērniem, pasūtījumu. “Pirmo reizi man nācās šūt abu dzimumu lelles, lai tādējādi ar to palīdzību mudinātu bērnam atklāt nodarīto pārestību,” stāsta Evita.
