Latvijas pilsoņi 18.februāra referendumā nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.
Gulbenes novadā vēlētāji referendumā pārliecinoši pauduši “pret” krievu valodai kā otrai valsts valodai. Kopumā Gulbenes novada visos 17 iecirkņos balsošana noritējusi mierīgi bez incidentiem vai naida izpausmēm.
Gulbenes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale informē, ka šajā referendumā vēlētāju aktivitāte ir bijusi lielāka nekā citos referendumos vai Saeimas vēlēšanās. Novadā vislielākā aktivitāte bijusi Lizumā (76 %), Gulbenē (74 %), Druvienā (72 %) un Līgo (72 %), pārējos vēlēšanu iecirkņos tā bijusi zemāka par 70 %.
“Viena daļa Beļavas pagasta iedzīvotāju balsoja pilsētā, līdz ar to abos Beļavas vēlēšanu iecirkņos ir procentuāli mazāks balsotāju skaits,” piebilst V.Kravale.
“Bija arī 16 nederīgas balsošanas zīmes. Tostarp bija tukši biļeteni vai arī tajos bija atzīmēti abi lodziņi. Bija arī tādas situācijas, kad vecāki cilvēki uztraukušies komisijai atzina, ka ir nepareizi aizpildījuši biļetenus un lūdza iedot jaunus. Tas viss ir likumīgi,” stāsta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
Viņa arī norāda, ka vienam otram novada iedzīvotājam vajadzētu pārdomāt savu attieksmi pret notiekošo.
“Ja ir pieteikts balsojums mājās, tad tur arī vajadzētu gaidīt komisiju ar urnu, nevis sēdēt, piemēram, frizētavā. Lejasciemā uz kādām mājām komisija braukusi pat divas reizes, bet tā arī nav sastapusi pieteikto personu. Kad uzzināja šī vēlētāja telefona numuru un sazinājās ar viņu, izrādījās, ka vēlētājs ir frizētavā. Uz frizētavu var aiziet, bet uz iecirkni nevar,” saka V.Kravale.
Viņa stāsta, ka mājās nobalsojuši 899 vēlētāji un tas ir apmēram uz pusi vairāk nekā citās reizēs. Piemēram, pērn Saeimas vēlēšanās pilsētā mājās balsoja 78 vēlētāji, šoreiz – 160.
Dažiem vēlētājiem – pirmais zīmogs pasē
„Dzirkstele” referenduma dienas rīta pusē devās uz vēlēšanu iecirkņiem Galgauskas un Tirzas pagastā. Tur uzrunātie vēlētāji vienprātībā atbildēja, ka balsojuši pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Vēlētāji iecirknī vai pie tā izteica arī savas replikas, piemēram, „runāt varam vienalga cik valodās, bet valsts valodai ir jābūt tikai vienai” vai arī „tā vairs nav politika, bet gan goda lieta”. Galgauskas pagastā pirmais vēlētājs bijis klāt uzreiz pēc pulksten 7.00. Vēlētāji nāca ļoti aktīvi. Vēlēšanu komisijas pārstāvji novērojuši, ka šoreiz nāk balsot arī tādi, kas pirms tam to nav darījuši, un dažiem vēlētājiem šis esot bijis pirmais zīmogs pasē, acīmredzot pirms tam nav balsojuši.
Vēlēšanu iecirknī Galgauskas pagastā sastaptā Zane Poiša uzskata, ka šāds referendums vispār nebija vajadzīgs. Viņa balsojusi “pret”. “Manuprāt, latviešu valoda un kultūra ir jāsaglabā, jo tikai tā var pastāvēt valsts. Nav pat divu domu par to, ka valstī jābūt tikai vienai valsts valodai – latviešu valodai.”
“Es balsoju “pret”, jo jābūt tikai vienai valsts valodai. Šādās reizēs nevar sēdēt mājās, ir jānāk un jābalso,” teica Ingrīda Gāršniece.
Arī Galgauskas pagasta iedzīvotājas Baiba Bērziņa, Anita Strode un Maruta Bērziņa balsoja “pret”. “Mēs esam latvieši, te ir Latvija, tāpēc valsts valodai ir jābūt tikai latviešu valodai,” teica sievas.
Arī nepilsoņi gribēja balsot
Tirzas pagastā apmēram pulksten 10.30 bija izveidojusies pat rinda, lai tiktu pie balsošanas. Pirmais vēlētājs ieradies jau pirms pulksten 7.00. Uzreiz pēc pulksten 7.00 ieradušies nākamie vēlētāji. Vēlētājiem neskaidru jautājumu neesot bijis.
Tirzas pagasta iedzīvotāja Maija Kaļva atzīst, ka balsojusi „pret”, jo valstī jābūt vienai valsts valodai: “Viena valsts un viena valoda. Es eju uz pašvaldības vēlēšanām, uz citām nobalsošanām vairs neeju, bet uz šo referendumu bija jānāk. Izskatās, ka arī aktivitāte šoreiz ir lielāka nekā citreiz.”
Arī Boļeslavs Ivanovs balsojis “pret”: “Manuprāt, šādam referendumam vispār nevajadzēja būt. Es esmu aktīvs vēlētājs, vienmēr piedalos vēlēšanās un referendumos. Grūti tagad spriest, kādas būs latviešu un krievu savstarpējās attiecības pēc referenduma. Bet kāds gan naids var būt? Vienmēr ir bijis tā, ka valsts valoda ir latviešu valoda.”
Savukārt iecirknī, kurš atradās Gulbenes kultūras centrā, “Dzirkstele” novēroja, ka kāda gados vecāka sieva vēlējās nobalsot ar Krievijas pasi. Kad viņai šī iespēja tika liegta, kundze izrādījusi neapmierinātību. Arī citos iecirkņos bija gadījumi, kad balsot nākuši nepilsoņi.
referenduma rezultāti
Par Pret Nederīgas
Gulbenes novads 758 (6 %) 11 855 (93,8 %) 16 (0,13 %)
Gulbene 539 4442 12
Lejasciems 18 927 0
Lizums 21 871 0
Ranka 12 776 1
Beļava 11 672 0
Jaungulbene 16 582 0
Tirza 5 519 0
Daukstes 23 458 0
Stāķi 30 437 1
Litene 15 430 0
Stradi 35 392 2
Stāmeriena 6 363 0
Druviena 5 305 0
Galgauska 17 293 0
Līgo 3 258 0
Kalniena 2 175 0
