Veselības ministres Ingrīdas Circenes priekšlikumu samazināt maksimālo termiņu darbnespējas lapām no pusgada uz četriem mēnešiem mediķi vērtē pretrunīgi.
«Neatbalstu. Nedomāju, ka valstī slimot būtu tik izdevīgi un cilvēki rīkotos nelikumīgi, krāpjoties,» saka Pauls Princis, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents.
Viņaprāt, smagām diagnozēm, piemēram, insultam, infarktam, četri mēneši var būt par maz. Neiroloģe profesore Ināra Logina gan ministres ieceri uzskata par izvērtējamu – ļoti aktuālu un arī sarežģītu jautājumu.
Patlaban darbnespējas lapas izsniedz līdz darbspēju atgūšanai, proti, uz maksimālo laiku līdz sešiem mēnešiem, taču veselības ministre to piedāvā samazināt līdz četriem mēnešiem, kā tas ir Lietuvā.
Pērn 9% gadījumu slimošanas laiks bija ilgāks par 4,5 mēnešiem. Pabalstu izmaksātāja Labklājības ministrija ieceri vērtē atturīgi un norāda – varbūt drīzāk jācīnās ar cēloņiem: būtu jāievieš stingrāki kritēriji slimības lapu izrakstītājiem ārstiem, turklāt esošais darbnespējas termiņš atbilst Eiropas Padomes standartiem.
No darba devēja viedokļa iecere samazināt ilgstošo darbnespēju no 180 uz 120 dienām ir atbalstāma, jo darbinieka ilgstošas slimošanas laikā darba devējam rodas papildu izmaksas, algojot citu darbinieku darbu izpildei, saka Lattelecom personāla vadības direktore Ingrīda Rone.
