Civillikums atļauj lauksaimniekiem, kas apsaimnieko nomas zemi, par šo nomu savstarpēji vienoties arī tikai mutiski. Taču Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka tiešo maksājumu saņemšanai lauksaimniekiem būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecina, ka zeme juridiski atrodas īpašumā.
Lauksaimnieki tam iebilst, jo šāda prasību norma radīs tikai papildu grūtības. Daļa zemnieku vispār var zaudēt iespēju saņemt tiešos maksājumus.
Birokrātija ir par lielu
“Arī es apstrādāju nomāto zemi. Par to ir gan rakstiskas un mutiskas vienošanās, gan pārejošās vienošanās. Piemēram, savulaik ar Amerikā dzīvojošo zemes īpašnieku noslēdzu nomas līgumu. Tagad īpašnieks ir miris, bet ar jauno zemes īpašnieku līgumu neesmu pārslēdzis, lai gan tie ir aptuveni 70 hektāri, ko nomāju. Kamēr tiks sakārtotas mantojuma tiesības, es šogad nomas līgumu nemaz nevaru paspēt noslēgt. Tas nozīmē, ka vecais nomas līgums nav derīgs, bet jaunais vēl nav stājies spēkā. Uzskatu, ka mūsu valstī ierēdņu ir par daudz, visiem vajag darbu, tāpēc, lai būtu tā apziņa, ka viņi savu algu ir nopelnījuši, jāizdomā iespējami vairāk papīru,” saka Litenes pagasta zemnieku saimniecības “Sopuļi” saimnieks Gunārs Ciglis. Viņš stāsta, ka apstrādā lauku, kuram šobrīd ir 12 īpašnieki. Zemnieks ir vienojies ar īpašniekiem, ka viņš šo lauku apstrādā. “Ar visiem neesmu slēdzis nomas līgumus, jo īpašnieki uzskata, ka par 1,5 hektāru lielu platību tas nav vajadzīgs, bet, ja šis nelielais strejgabals atrodas lauka vidū, man ir jāizvēlas, vai to apstrādāt vai ne. Pie šīs jaunās sistēmas es nesaskatu risinājumu. Droši vien, ka apstrādāšu arī šo nelielo platību, bet, ja nesaņemšu tiešos maksājumus, tad, apstrādājot šādu gabalu, man būs tikai izdevumi,” piebilst G.Ciglis.
Gulbenes lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne uzskata, ka neviens zemnieks nav pasargāts no nomas līguma laušanas. “Pieļauju, ka, ieviešot vienotu nomas līgumu reģistru, kura šobrīd nav, kaut kas vairāk tiktu sakārtots, lai gan, manuprāt, šī birokrātija tomēr ir pārāk liela. Diemžēl arī nomnieki ne vienmēr vēlas slēgt nomas līgumu, jo īpaši nomniekus, kas paši dzīvo ārzemēs, biedē mūsu valsts nodokļu sistēma, tas, ka būs jāpilda deklarācija un tamlīdzīgi, lai gan zemnieks, kas šo zemi nomā, visus nodokļus jau ir samaksājis,” uzskata M.Motivāne.
Tomēr rod kompromisu
Izmaiņas noteikumos par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts, Zemkopības ministrija sagatavoja pēc Valsts kontroles ieteikuma, kas revīzijā vērsa uzmanību uz to, ka Lauku atbalsta dienesta izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamu kontroli par Eiropas finansējuma piešķiršanu.
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Eiropas Savienības tiešo maksājumu daļas vadītāja Ilona Ločmele bilst, ka šobrīd vēl nav skaidrs, kā tiks pildītas revīzijā izteiktās norādes. Galvenais, lai nepieteiktu platību maksājumiem svešu zemi, par kuras apsaimniekošanu nav slēgta ne mutiska, ne rakstiska vienošanās. Diemžēl tādi gadījumi ir. Vadītāja piebilst, ka līdz šim izlases veidā ir prasīti nomas līgumi tādiem pieteikumiem, kuriem ir ļoti daudz lauku, bet tad ir vajadzīgs laiks, lai visu pārbaudītu. “Arī līdz šim esam prasījuši īpašumu apliecinošus dokumentus,” papildina I.Ločmele.
Zemnieku saeimas priekšsēdētājam Jurim Lazdiņam tomēr izdevies pārliecināt valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, ka izmaiņas noteikumos ievērojami palielinātu birokrātisko slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, un izdevies rast kompromisu jautājumā par zemes lietošanas dokumentiem. “Vienojāmies, ka Lauku atbalsta dienestam drīzumā būtu jāizstrādā metodiskie norādījumi, kas noteiks, kā pārbaužu laikā darbinieki pārliecināsies, ka lauksaimniekam zeme ir tiesiskā valdījumā. Zemniekam būs jāsakārto nomas zemju dokumentācija, bet tā būs jāuzrāda pārbaudēs, nevis ar papīru kalniem jābrauc uz Lauku atbalsta dienestu, lai pieteiktos platībmaksājumiem,” stāsta J.Lazdiņš.
