Vienlīdz aktīvi jādomā abām pusēm
Jānis Zvaigzne, vēsturnieks Priekšlikumi, lai saliedētu mūsu sabiedrību, ir vajadzīgi, bet tad vērā ir jāņem viens apstāklis. Visu laiku gan dažādās publiskās uzstāšanās, gan presē piekāpšanos, izpratni un toleranci prasa tikai no mūsu – latviešu – puses. Nekur neesmu ne redzējis, ne dzirdējis, ar kādiem priekšlikumiem un ierosinājumiem mums nāks pretī otra puse. Mani tas ļoti mulsina. Ja no mums prasa, kā mēs šo otro pusi atbalstīsim, piemēram, jautājumā par pilsonības piešķiršanu bērniem, par reģionālās valodas statusa piešķiršanu, bet nekur neesmu dzirdējis, kā viņi parādīs izpratni, kādus soļus spers pretī latviešu tautai.
Nekur nav izskanējusi viņu paustā nostāja, ka 16.martā tiks garantēts, ka vecie vīri netiks saukti par esesiešiem un tamlīdzīgi. Mans kopējais viedoklis šajā jautājumā ir šāds – jo mēs vairāk it visā tikai piekāpsimies, jo vairāk no mums prasīs. Par mūsu valsts sabiedrības saliedēšanu vienlīdz aktīvi jādomā abām pusēm.
Politika kļuvusi par biznesu
Valdis Bēniņš, SIA “Mobitex būve” valdes loceklis
Es nepiedalījos referendumā, jo uzskatu, kam vēl spriest par valsts valodu, kas ir ierakstīta Satversmē. Tas taču ir skaidrs pats par sevi. Tas ir absurds, ka vispār nonācām tik tālu. Uzskatu, ka šodien tiek spēlētas muļķīgas politiskas spēles kaut kādu grupējumu interesēs. Pie mums nemaz nav politisko spēku ar kaut kādu noteiktu un skaidri saprotamu ideoloģiju. Ir tikai kaut kādi fanu interešu klubiņi. Tāpēc arī ir izveidojusies šāda situācija. Tagad izteikt aicinājumu domāt par kaut kādiem priekšlikumiem, lai saliedētu mūsu sabiedrību, vai tas maz ir iespējams. Manuprāt, šobrīd politika ir pārvērsta par biznesu. Kādus priekšlikumus tad tagad izteiksim? Vai tie būs par politbiznesa saliedēšanu, vai par sabiedrības interešu saliedēšanu kopumā. Tie ir divi dažādi jēdzieni. Vispirms ir jāizvirza kaut kāds politiski ideoloģisks mērķis, kā tas notiek, piemēram Zviedrijā, lai mēs zinātu, uz kurieni ejam, ko gribam panākt.
Par saliedēšanu bija jādomā visu laiku
Pāvels Grise, pensionārs
Rīdzinieki vērtē tikai notiekošo pilsētā, kas notiek laukos, tas viņus neinteresē. Tāpēc uzskatu, ka laukos nekāda īpaša sabiedrības saliedēšana nav nepieciešama. Valodas dēļ nekad nav bijis nekādu domstarpību. Tā ecēšanās jau notiek tikai Rīgā un varbūt arī citās lielajās pilsētās. Ko Ministru prezidents Valdis Dombrovskis domā, ir grūti saprast.
Par sabiedrības saliedēšanu vajadzēja domāt visu laiku. Ja grib, lai tauta tiešām dzīvotu draudzīgi, pirmām kārtām ir jānodrošina ražošana, lai laukos būtu tikpat ērti dzīvot kā Rīgā. Ja vien grib, tad var izdomāt visu ko. Lai nostiprinātu latviešu valodas pozīcijas, galvenie kritēriji ir: jādzimst latviešiem, jāpanāk, lai latvieši neaizbrauktu projām, bet tas panākams, attīstot ražošanu ne tikai lielajās pilsētās, bet arī laukos. Arī no Latvijas Pašvaldību savienības izskanēja dažādi priekšlikumi, bet V.Dombrovskis, kā tautā saka, vienmēr lēns un mierīgs.
