Pagājušajā piektdienā Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā tika atklāta Raimonda Raga fotogrāfiju personālizstāde “Ceļš cilvēkā”.
R.Rags ir 24 gadus vecs gulbenietis. Viņš ir šoferis tālbraucējs, taču viņa aizraušanās ir fotografēšana. Ar to Raimonds aizraujas jau piecus gadus. Vēl par savām aizraušanām viņš sauc snovbordu, ģitārspēli, ceļošanu, veikbordu, “bmx, mūziku un grāmatas.
Fotografē jau piecus gadus
Raimonds sāka fotografēt pirms pieciem gadiem, kad vecāki viņam uzdāvināja pirmo fotoaparātu. “Fotografēju, jo mīlu iemūžināt un sasaldēt mirkli un tad vēlāk atkal un atkal pakavēties tajā, izgaršojot piedzīvoto no jauna. Tā ir savdabīga iekšēja sajūta, kas nu jau kā piecus gadus dzen to darīt katru dienu. Sāku bildēt ar vecāku dāvināto “Fujifilm” „digitālo ziepju trauku” un tad ātri vien sapratu, ka jāmeklē ir kas spēcīgāks, tādēļ arī pēdējos četrus gadus darbojos tikai ar “Nikon” spoguļkamerām. Aizraujos arī ar analogo fotogrāfiju, kā arī pats attīstu bildes savā izveidotajā „sarkanajā istabā”, bet tas jau ir cits foto plauktiņš. Skatoties caur šo mazo skatu meklētāju, esmu aptvēris, cik pasaule ir fantastiski skaista, kā arī cik daba ir mainīga, dzīva un perfekta. Un tam visam pa vidu mēs,” saka fotomākslinieks. Viņš atklāj, ka fotografējot katru dienu un cenšas vienmēr un visur ņemt līdzi fotoaparātu. Ja kādreiz gadoties fotoaparātu aizmirst, viņš dusmojas pats uz sevi, jo ik brīdi gadās kāda situācija, ko vajadzētu iemūžināt.
Ceļš uz saviem sapņiem
Izvēloties izstādes nosaukumu, Raimonds atklāj, ka tieši nosaukums “Ceļš cilvēkā” ir bijis tas, kurš pirmais ienācis prātā. “Tas ir kā virziens, kā kustība uz saviem sapņiem, uz saviem mērķiem. Vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir katram no mums saskatīt sevī to ceļu, to pareizo virzienu, kurā mēs dodamies, atrast sevi. Un viens no vislabākajiem veidiem, kur to meklēt, ir vienatne un klusums, kas arī dominē daļā manu fotogrāfiju. Ceļš ir kustība, tas ir veids, kā mēs ejam uz mērķi, un tas ir cilvēka pamatelements, bez kura viņš pazūd. Vēlos mudināt cilvēku uz vienkāršību un novērtēt, priecāties par jebko, kas nāk pretī pa šo ceļu. Nav nozīmes, ko tu dari, galvenais, lai tev tas patīk un rodi tajā prieku.” Raimonds vēlas, lai šī izstāde mudina ikvienu novērtēt skaisto, kas mums ir apkārt, novērtēt katru dienu.
Raimonds pats bija izvēlējies izstādes muzikālo noformējumu, jo tieši tā mūzika bija ietekmējusi un iedvesmojusi šo fotogrāfiju tapšanu. Arī pats Raimonds izstādes atklāšanā ar ģitāru nospēlēja un nodziedāja kādu dziesmu. Tās nosaukums bija “Pasaules sakne”. Visiem klātesošajiem viņš vēlēja atrast katram savu pasaules sakni.
Arī fotorāmjus izstādei Raimonds ir veidojis pats. Katrai fotogrāfijai ir arī nosaukums un arī neliels pieraksts – par to, kā fotogrāfija ir tapusi, par ko tā stāsta vai arī kādas ir bijušas Raimonda izjūtas, tverot konkrēto mirkli. Zem kādas fotogrāfijas ir pieraksts “Jebkura patiesi veiksmīga darba pamatā ir mīlestība”. Aplūkojot izstādi, var just, ka Raimonds tiešām mīl to, ko dara.
