Druvienas kultūras nama visas ieejas durvis ir slēgtas sakarā gan ar to, ka ir plīsuši radiatori ēkas pirmajā stāvā, gan tāpēc, ka šai iestādei pašlaik nav vadītāja, gan arī tālab, ka ir auksts ziemas laiks un telpas nav piemērotas tautas mākslas kolektīvu darbībai.
Nams nav izmantojams
“Kultūras nams šobrīd nav izmantojams, bet kultūras dzīve ar to pagastā neapstājas. Muižas ēkā (Druvienas pilī – red.) tagad siltums ir. Pagājušajā nedēļā Druvienā bija tikšanās ar turienes kultūras nozares darbiniekiem. Pēc visiem datiem Druvienā šobrīd ir trīs amatiermākslas kolektīvi. Reāli uz vietas darbojas viens kolektīvs, kuram mēģinājumi notiek muižas ēkā. Otrs kolektīvs mēģinājumos tiekas Lizuma pagastā. Trešais kolektīvs mēģina ārpus pašvaldības iestādēm. Līdz ar to nevienā brīdī nav ierobežota tautas mākslas kolektīvu darbība. Notiek gatavošanās Meteņa pasākumiem, kas notiks muižā. Ir apsildāmas telpas, kur Druvienā notikt kultūras pasākumiem,” “Dzirkstelei” skaidro Gulbenes novada pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne.
Kultūras namam tagad ir nomainītas visu ieejas durvju atslēgas. Kāpēc to vajadzēja, skaidro izpilddirektore: “Pārsteigums ir tas, ka ļoti daudziem iedzīvotājiem, kā izrādās, ir bijušas kultūras nama ieejas atslēgas. Mēs katrs dzīvojam savā mājā. Iedomājieties, ka vēl daudziem cilvēkiem būt atslēgas ieejai manā mājā! Viņi var iet iekšā, bet kāda viņiem ir saistība?! Jebkurai pašvaldības iestādei ir savs darbinieks. Citi var nākt iekšā ēkā, kad darbinieks ir uz vietas. Nevar citi tā brīvi staigāt. Druvienas kultūras nama ieejas atslēgas bija ne tikai šīs iestādes vadītājai un apkopējai, bet arī nepiederošām personām.”
Tur, kur kultūras namā ir unikālie sienu gleznojumi, joprojām nepārtraukti tiek nodrošināta nepieciešamā telpu apsilde ar elektriskajiem sildītājiem. “No rudens puses nevienu mirkli šie sildītāji nav bijuši izslēgti,” saka Antra Sprudzāne.
Viņa pagājušajā nedēļā pati ir bijusi Druvienā un izstaigājusi telpas, apskatījusi plīsušos radiatorus. Viņa atklāj, ka līdz radiatoru plīšanai bijis domāts uzstādīt apkures katlu un pamazam sakārtot daļu ēkas tā, lai tai būtu sava apkures sistēma. Runa ir tikai par tām telpām, kas ēkā tiek izmantotas kultūras vajadzībām, nevis par kādreizējām administratīvajām telpām. Taču avārijas situācija, kas radās radiatoru dēļ, apkures sistēmas sakārtošanu ir apturējusi.
Vainīgs kādreizējais pagasta pārvaldnieks?
A.Sprudzāne vēlreiz atgādina, ka novembrī tika dots uzdevums izlaist ūdeni no kultūras nama apkures sistēmas. Tas arī ticis darīts. Viņa vērš uzmanību, ka čuguna radiatori gadiem ilgi nav tikuši skaloti, tāpēc jāuzskata, ka avārija ir “sekas iepriekšējo gadu garumā neizdarītajiem darbiem”.
“Tātad tagad mums mainās arī visas izmaksas, jo jāmaina ir arī radiatori. Šobrīd speciālisti strādā, lai sagatavotu plānoto izdevumu tāmi. Mēs no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes esam saņēmuši darba atļauju, ka drīkstam veikt apkures sistēmas dokumentācijas izstrādi. Veiksim aprēķinus un sāksim organizēt vai nu tirgus izpēti, vai izsludināsim iepirkuma procedūru – tas būs atkarīgs no izdevumu apjoma,” saka A.Sprudzāne.
Vai pašvaldībai ir radušies zaudējumi Druvienas kultūras namā plīsušo radiatoru dēļ? A.Sprudzāne saka: “Kādi zaudējumi?! Runāsim godīgi – kāds tas kultūras nams ir kopumā? Nolietojies! Man ir tik tiešām ļoti žēl, ka ilgus gadus pagasta bijušais vadītājs nav pievērsis uzmanību tam, lai kultūras nams būtu kaut nelielā apmērā, bet savests kārtībā.”
Juris Graumanis, kurš ilgus gadus ir bijis Druvienas pagasta pārvaldnieks, radiatoru plīšanu vietējā kultūras namā un pārmetumus viņa adresē komentē: “Nevajag meklēt vainīgos tur, kur nav vainīgo. Ne jau es pieņēmu lēmumu nekurināt kultūras namu. Ja nevarēja noorganizēt normālu apkures sistēmas iztukšošanu, nav ko meklēt vainīgos. Lai paskatās atpakaļ, cik naudas pašvaldībai esam prasījuši priekš Druvienas kultūras nama sakārtošanas un cik ir iedots. No 2019. gada novadā darbojās Kultūras pārvalde, bet 2023. gadā to reorganizēja par novada kultūras centru. Tas ir laiks, kad pagastam par savu kultūras namu vairs nebija nekādas teikšanas. Pārmetumi Druvienai visu laiku nāk, sak, jums tur Druvienā visa ir par daudz; vajag pusi nolikvidēt no visa. To viņi (pašvaldība – red.) veiksmīgi dara.”
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts2025 #SIF_MAF2025
