
Pagājušās nedēļas brīvdienās norisinājās jau desmitais Tirzas Mierlaiku slēpojums, kas kopā pulcēja aptuveni 60 interesentus. Šim pasākumam vienmēr ir īpašs šarms – piedalīties drīkst tikai ar koka slēpēm, veco laiku stiprinājumiem, senlaiku nūjām un attiecīgu apģērbu.
Viens no pasākuma organizatoriem Nils Treijs “Dzirkstelei” stāsta, ka dalībnieku skaits parasti ir atkarīgs no laika apstākļiem, bet vairāk par 60 dalībniekiem nav bijis arī pirms tam. “Droši vien arī nespētu vairāk par 60 uzņemt. Vienai daļai ir savas slēpes, bet vēl vienai daļa esam iznomājuši,” saka N.Treijs.
Uz Mierlaiku slēpojumu, kas notiek divas dienas, interesenti ierodas no dažādām Latvijas vietām, un ir arī vietēji.
“Koncepts ir tāds pats, kā citos gados. Tas ir kā senos laikos, daba, slēpošana. Mums ir arī muzikāls noslēgums, jo daudzi no slēpotājiem ir arī mūziķi. Viņi muzicē gan savam, gan citu priekam. Pārējie – piedzied vai padejo. Pats slēpojums šoreiz notika Druvienas apkārtnē,” stāsta N.Treijs.
Slēpojums ir ar izzinošu kultūrvēsturisku pieskaņu. “Tas mums vairāk vai mazāk vienmēr ir pēc iespējas. Ja vien daba ļauj tādu maršrutu izveidot, tad mēs veidojam tur, kur dzīvojusi vai uzturējusies kāda ievērojama personība. Un tad slēpojumu pavada stāstījumi kādās pieturvietās,” saka N.Treijs.
Šoreiz stāstījumi par latviešu rakstnieku Poruku, fon Volfu cepļa vēsturi, kā arī slēpotāji iepazinās ar Druvienas Vecās skolas – muzeja ekspozīcijām.
N.Treijs sola, ka arī turpmāk Tirzas Mierlaiku slēpojums būs.








