Dzirkstele.lv
Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) šī gada pirmajā pusē reģistrējusi vairāk nekā sešsimt jaunu dižkoku un līdz ar to pirmo reizi Latvijā oficiāli uzskaitīto dižkoku skaits ir pārsniedzis 15 tūkstošus. Lielākā daļa no tiem ir ozoli, liepas un priedes, taču dabas daudzveidībai tikpat svarīgi ir arī citu sugu dižkoki – vīksnas, vītoli, oši, kadiķi un citi.
Kopumā patlaban dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēti 15 224 dižkoki, no kuriem 633 ir piefiksēti šogad. Lielāko daļu atraduši un uzmērījuši pārvaldes inspektori.
Lai gan populārākās dižkoku sugas, kas oficiāli reģistrētas, ir parastais ozols (Quercus robur), parastā priede (Pinus sylvestris) un parastā liepa (Tilia cordata), pārvalde atgādina, ka par aizsargājamu dabas pieminekli kļūst ikviens koks, kas ir sasniedzis normatīvajos aktos noteikto izmēru. Piemēram, Eiropas segliņš (Euonymus europaeus)par dižkoku kļūst, kad tas ir sasniedzis viena metra apkārtmēru, bet papelei ir jāizaug līdz 5 metru apkārtmēram.
Pieteikt jaunu dižkoku iespējams ikvienam pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Pieteikt dižkoku”. Šajā sadaļā pieejams skaidrojums un video gan par to, kā pieteikt jaunu dižkoku iekļaušanai valsts oficiālajā dižkoku reģistrā, gan arī pamācība, kā pareizi nomērīt koka apkārtmēru un cik resnam vai garam ir jābūt katras sugas kokam, lai to uzskatītu par dižu. Šogad šajā sistēmā iedzīvotāji ir iesnieguši 117 kokus.
Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, pārvalde sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā. Latvijā dižkoku atpazīstamībai tiek lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju robežzīme “Ozollapa”. Taču, ņemot vērā lielo aizsargājamo koku skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm tiek apzīmēti tie aizsargājamie koki, kas atrodas pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam.
“Dižkokiem ir kultūrvēstures, izglītojoša un galvenokārt dabas daudzveidības funkcija. Tiem ir liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. To esamība, kā arī to apdzīvojošo sugu daudzveidība, ir labs vides kvalitātes raksturojums,” uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.
Rūpējoties par dižkokiem, svarīgi atcerēties, ka par aizsargājamu vērtību var kļūt ikvienas sugas koks, sasniedzot ar MK noteikumiem noteikto stumbra apkārtmēru vai garumu. Un neatkarīgi no tā, vai kokam ir vai nav piestiprināta “Ozollapas” zīme, dižam kokam ir aizsargājama koka statuss un par šādu koku un tā saglabāšanu ir atbildīgs zemes īpašnieks. Par zemes īpašnieka pienākumiem vairāk var lasīt pārvaldes tīmekļvietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Dabas pieminekļi – aizsargājamie koki jeb dižkoki”
