Jau pagājušajā gadā ievērojami tika samazināta valsts dotācija sabiedriskajam transportam. Šogad tā Vidzemes reģionā līdzīgi kā Zemgalē ir sarukusi vēl par 30 procentiem. Pasažieru pārvadātāji domā par radikālu lēmumu pieņemšanu, piemēram, organizējot protesta akcijas.
Ar 10 000 latu zaudējumiem
“Situācija pasažieru pārvadājumu nozarē ir dramatiska. Pilnīgi iespējams, ka jau šajā mēnesī var būt dienas, kad nekursēs sabiedriskais transports ne tikai Gulbenes, bet arī kaimiņu novados. Par to jau esam runājuši ar kolēģiem no Alūksnes un Madonas novada. Citas izejas nav. Visiem kopā ir jāaizstāv pasažieru intereses. Līdz šim esam bijuši pārāk pacietīgi, tāpēc ir jārīkojas,” saka SIA “Gulbenes autobuss” valdes loceklis Aloizs Priedeslaipa.
2011. gadā uzņēmums valsts dotācijās saņēmis 354 000 latu, bet tagad šī summa sarukusi līdz 230 000 latu.” Paši saprotiet, ko tas nozīmē, kad litrs degvielas maksā latu. Degvielas cena ir pieaugusi par trīspadsmit procentiem. Par 18 000 latu mēnesī, ko saņemu dotācijā, varu nosegt tikai ar degvielu saistītos izdevumus, iegādāties nepieciešamās rezerves daļas, kur tad vēl citas saimnieciskās izmaksas, darbinieku algas, kas ir jāizmaksā. Drīz arī tām nepietiks. Katru mēnesi uzņēmums strādā ar 10 000 latu zaudējumu. Ieņēmumi no sabiedriskā transporta vidēji mēnesī ir 13 000 latu. Lai varētu izdzīvot, mēnesī uzņēmumam būtu nepieciešami 28 000 latu valsts dotācijas. Laukos dzīvo cilvēki, kuriem autobuss ir vienīgais transportlīdzeklis, tāpēc maršrutu skaitu samazināt arī nevar,” situāciju raksturo A.Priedeslaipa. “Uzņēmums iepriekšējos gados, dzīvojot taupīgi, ir ieekonomējis līdzekļus, bet pagaidām negribam to visu iztērēt,” piebilst vadītājs.
Esam iespiesti stūrī
A.Priedeslaipa uzskata, ka pašreizējā situācijā lielākie cietēji ir mazie pasažieru pārvadātāji. “Pagaidām nogaidām, kāda būs situācija 15.martā, jo tikāmies arī ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu un paudām savu viedokli par nevienādo līdzekļu pārdali starp mazajiem un lielajiem pasažieru pārvadātājiem. Viņš solīja risināt šo jautājumu. Mēs slēdzām līgumu ar novadu, bet visas saistības tagad ir pārņēmis Vidzemes plānošanas reģions. Mēs savas saistības pildām, varbūt reģionam ir laiks pildīt savas saistības. Apsveram iespēju pat tiesāties,” stāsta A.Priedeslaipa.
Vidzemes reģionā ietilpst pasažieru pārvadātāji ne tikai no Gulbenes un Alūksnes, bet arī no Madonas, Cēsīm un Valmieras. Vidzemes reģions pārvadātājiem janvārī dotācijās sadalīja 146 000 latu, Gulbenei iedalot par 25 procentiem mazāk nekā decembrī. Lai ekonomētu līdzekļus un samazinātu izdevumus, SIA “Gulbenes autobuss” iegādājas mazākus autobusus ar mazāku degvielas patēriņu. Arī pirms Jāņiem, iespējams, būs vēl divi mazie autobusi. Šie autobusi uz katriem 100 kilometriem ļauj ietaupīt 14 litrus degvielas. “Tomēr arī mazie autobusi nav vienīgais risinājums. Uzņēmumā līdz minimumam ir samazinātas darba vietas. Vairāk cilvēku skaitu samazināt nevaru, jo tad nāktos slēgt autobusu maršrutus. Arī autobusu šoferiem nevaru nodrošināt vajadzīgo darba stundu skaitu mēnesī. Ir jāievēro daudz dažādu regulu. Ja to nedarīsim, mūsu darbību var pārtraukt. Būtībā esam iespiesti stūrī,” stāsta A.Priedeslaipa.
23.martā Rīgā notiks Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas sanāksme, kurā, piedaloties dažādu institūciju pārstāvjiem, tiks runāts arī par pašreizējo situāciju. Tajā piedalīsies arī A.Priedeslaipa, kurš domā, ka sarunas būs asas, jo pašreizējā situācija liecina, ka valstī grib likvidēt mazos pasažieru pārvadātājus.
Jādotē vietējie pārvadājumi
A.Priedeslaipa nenoliedz, ka arī nelegālie pasažieru pārvadātāji nozarei rada problēmas, lai gan vietējos pārvadātājus tas skar mazāk. Arī skolēnu autobusi uzņēmumam rada zaudējumus, jo ar tiem nebrauc tikai skolēni vien. “Manuprāt, visā valstī ir vajadzīgs vienots tarifs pasažieru pārvadājumiem. Tad būtu iespējams objektīvi izvērtēt katra pārvadātāja konkrēto situāciju, ņemot vērā gan novada ģeogrāfisko stāvokli, gan cilvēku sociālo situāciju. Mēs nevaram līdzināties Cēsīm, Valmierai vai Pierīgai. Gulbenes novadā nav nevienas citas pilsētas, bet cilvēki pārvietojas lielākoties no vienas pilsētas uz otru. Lai gan ieņēmumi mums 20 santīmu uz vienu kilometru. Cēsīs tie jau ir 30 santīmi. Uzskatu, ka valsts dotācijas galvenokārt jānodrošina vietējas nozīmes maršrutiem. Starppilsētu pārvadājumi jau ir diskutējams jautājums,” saka A.Priedeslaipa.
