Biedrības “Lauksaimnieku apvienība” kongresā, kas 2.martā notika Smiltenes novadā, Gulbenes novadu pārstāvēja aptuveni 30 lauksaimnieki. Arī viņi bija starp tiem, kuri aicināja Latvijas atbildīgās iestādes daudz enerģiskāk aizstāvēt ražojošo lauksaimnieku intereses, tajā skaitā arī cīnīties par lielākiem tiešajiem maksājumiem. Savukārt paši lauksaimnieki tika mudināti aktīvāk kooperēties un apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses.
Uz kongresu – ar lielākām cerībām
“Ir jau lietderīgi visiem tikties, lai kopīgi izbēdātu sasāpējušos jautājumus. Tomēr konkrētību, runājot par tiešajiem maksājumiem, nesaklausīju. Viss pagaidām ir tikai izvērtēšanas līmenī. Atklāti sakot, uz kongresu braucu ar lielākām cerībām par to, ka lauksaimnieki izvirzīs lielākas prasības. Diemžēl mazo zemnieku saimniecību īpašniekus jau neuzklausa. Tikai tad, kad ar lielu priekšnieku satiecies aci pret aci, viņš ir spiests uzklausīt. Atliek vien cerēt, ka mūsu ierosinājumus tomēr ņems vērā. Manuprāt, kongresā varēja pulcēties daudz vairāk lauksaimnieku, jo problēmas visiem vienādas. Tad, kad jāprasa nauda, tad bļaujam visi, kad jāpiedalās un jāpauž savs viedoklis, tad nekā. Runasvīri visu laiku ir vieni un tie paši, tāpēc citiem rodas iespaids, ka viņiem vien visu vajag,” saka Tirzas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Avotiņi” īpašniece Ligita Zvirbule. Saimniecība nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, tāpēc zemniecei ir aktuāli, par kādu cenu būs iespējams izaudzēto ražu pārdot. “Man nepatīk cenu aptaujas, kas, manuprāt, nav pārdomātas. Piemēram, tomāti un gurķi ir iekļauti vienā cenu grupā. Cenu aptauju veic jau janvārī, bet mēs – mazie zemnieki – šajā laikā ne gurķus, ne tomātus neražojam. Tas kārtējo reizi tiek darīts tāpēc, lai zemniekus neiekļautu šajā cenu aptaujā, jo vairumtirgotāji visu iepērk ārzemēs,” piebilst L.Zvirbule.
Pašiem jābūt aktīvākiem
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Priednieki” saimnieks Mārtiņš Upāns pēc kongresa atzina, ka tajā piedalījies tāpēc, lai dzirdētu, ko runā zemkopības ministre Laimdota Straujuma un citas atbildīgas personas. Viņa atzinums ir, ka lauksaimnieku organizācijas tomēr ir pārāk sadrumstalotas, tāpēc grūti daudz ko panākt. “Kad to starpā rodas domstarpības, tad kaut kas virzās uz priekšu. Mums ir vajadzīga viena liela organizācija, kuras teiktajā ieklausās,” domā M.Upāns.
Arī “Lauksaimnieku apvienības” valdes priekšsēdētājs Ivars Ādamsons uzsvēra, ka lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem pašiem jābūt aktīvākiem un jāapvieno spēki izdevīgākai izejvielu iegādei, gatavo produktu pārdošanai un savu interešu aizstāvībai. “Ceru, ka zemnieku intereses aizstāvošajām organizācijām tomēr izdosies vienoties par kopēju lobija izveidi Briselē, kas ir būtiski laikā, kad Eiropas Savienības institūcijas lems par finanšu sadalījumu nākamajam plānošanas periodam,” teica I.Ādamsons.
Pasākumā tika runāts arī par lauksaimnieciskajai izmantošanai paredzētās zemes pieejamību un atsavināšanu. Lauksaimnieki norādīja, ka vienreiz ir jāsakārto Latvijas likumdošana tā, lai novērstu iespēju citu valstu pilsoņiem, par spīti esošajiem aizliegumiem, iegādāties lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pretējā gadījumā daudzviet veidojas degradējoša situācija, kad pašu ražotājiem ir grūti paplašināt apstrādājamās platības, taču turpat blakām netiek apstrādātas zemes, kuras ir iegādājušies ārvalstnieki. Šī problēma ir aktuāla arī daudziem mūsu novada lauksaimniekiem.
Kongresā piedalījās tikai 150 Vidzemes reģiona lauksaimnieki. Tika apsvērta iespēja ikgadējo kongresu starplaikos rīkot arī nelielus informatīvos pasākumus. “Lauksaimnieku apvienībā” patlaban ir 224 biedri. Tajā apvienojušās bijušās Valmieras, Valkas, Gulbenes, Viļakas un citas reģionālās lauksaimnieku apvienības.
