Novada domes 26. februāra sēdē publiski runājam varēja vērot jauno pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītāju Ingu Ābrāmu. Viņa amatā ir kopš 19. janvāra – liecina pašvaldības izpilddirektores Antras Sprudzānes janvāra ziņojumā lasāmā informācija.
I.Ābrāma šim amatam tika izraudzīta konkursa kārtībā. Konkuru pašvaldība bija izsludinājusi pagājušajā gadā. Piedāvāts tika pilnas slodzes darbs uz nenoteiktu laiku un mēnešalga no 2295 līdz 2485 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta interneta vietnē publiskoto informāciju I.Ābrāmas iepriekšējā darbavieta valsts amatpersonas statusā ir bijusi Centrālajā statistikas pārvaldē, kur viņa bijusi daļas vadītāja. Viņai pieder īpašumi Rīgā un Alsviķos – liecina šīs amatpersonas aizpildītā ienākumu deklarācija par 2024. gadu. Iepriekš, sākot ar 2000. gadu, viņa ir strādājusi Iekšlietu ministrijā, bijusi nodaļas vadītāja Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā, pēc tam – Nodrošinājuma valsts aģentūrā. 2021. gadā bijusi vecākā eksperte Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
Turpinās tiesvedība par laiku, kad strādāja Nodrošinājuma valsts aģentūrā
I.Ābrāmai šobrīd ir aktuāla tiesvedība. Tiesu portālā ir informācija, ka 7. maijā viņai kopā ar vēl trim citiem apsūdzētajiem ir jāpiedalās atklātā mutvārdu tiesas sēdē apelācijas instancē. Tā šajā instancē būs vēl tikai pirmā sēde, kas notiks Rīgas apgabaltiesā. Tur tiks skatīta krimināllieta saskaņā ar Krimināllikuma 319. panta 3. daļu. Tas ir par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. Likums nosaka, ka par šādu nodarījumu var tikt atņemtas tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Attaisnojošu spriedumu šajā pašā lietā pirmajā instancē – Rīgas pilsētas tiesā – visiem četriem apsūdzētajiem pasludināja jau 2024. gada 30. oktobrī – liecina portāla “Lasi.lv” 2024. gada 2. novembra publikācija.
Četri cilvēki, ieskaitot I.Ābrāmu, pie atbildības saukti kā Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkuma komisijas locekļi. 2020. gadā Iekšējās drošības birojs bija saņēmis informāciju par to, ka četras valsts amatpersonas, būdamas iepirkuma komisijas sastāvā, 2016. gadā organizētā iepirkumā par Latvijas un Krievijas robežas joslas 12 metru platumā attīrīšanu no apauguma neveica Latvijas valsts īpašumā esošo koku uzskaiti. Apsūdzībā pausts, ka šādas it kā nolaidības dēļ darbus veicošajiem uzņēmējiem bija radusies iespēja nozāģētos kokus aizvest un realizēt. Prokurore Santa Berga apsūdzības runā norādīja, ka komisijas locekļi, nepildot savus pienākumus, radījuši valstij ne mazāk kā 29 722,18 eiro zaudējumus.
Visi četri apsūdzētie līdz šim tiesā ir pauduši, ka nav vainīgi.
Vai izstāstīja par tiesvedību jaunajam darba devējam Gulbenes novadā?
Uz jautājumu, vai I.Ābrāma ir informējusi darba devēju – Gulbenes novada pašvaldību – par savu pagaidām vēl aktuālo tiesvedību, viņa “Dzirkstelei” viennozīmīgu atbildi nesniedza. Savu dalību konkursā uz amatu pašvaldībā viņa komentēja tā: “Man tiešām ļoti daudz un visādus skrupulozus jautājumus uzdeva. Precīzi, ko un kā uzdeva, es tiešām vairs pat neatceros. Tas bija jau pagājušajā gadā. Tā bija ļoti ilga un detalizēta intervija.”
Novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs atzina, ka tikai tagad no “Dzirksteles” uzzina par to, ka I.Ābrāmai aktuāla tiesvedība kriminālapsūdzībā. Pieņemot I.Ābramu darbā pašvaldībā, N.Mazūrs neko par to neesot zinājis. “Man ir pirmā dzirdēšana,” viņš pauda laikrakstam.
Saistībā ar pagaidām vēl viņai aktuālo tiesvedību I.Ābrāma laikrakstam teica: “Es jums varu pastāstīt. Ja jūs par to rakstīsiet, lūdzu, papētiet šo jautājumu dziļāk, no kurienes tas nāk, cik vispār tur ir tiesvedības un kādi tur vispār ir rezultāti.”
Portāla “Lsm.lv” 2024. gada 18. augusta publikācijā teikts, ka saistībā ar austrumu robežas izbūvi un aprīkošanu kopumā tiek iztiesātas pavisam 7 dažādas lietas.
Saistībā ar pašas lietu I.Ābrāma pauda: “Tas ir no tās sērijas, ka vajadzēja uzminēt. Nu piedodiet, es un tajā skaitā neviens no maniem kolēģiem, neviena no manas tā brīža vadības… nu nav nevienam tādas ekstrasensa spējas, lai uzminētu, kas būs un kā tas vispār viss notiek, ko kurš vispār var izdarīt. No vienas puses, tas ir līdz primitīvismam vienkārši.”
“Dzirkstele” uzsver – neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
