Garas diskusijas trešdien izvērsās Gulbenes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē, apspriežot grozījumu projektu novada sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumos. Deputāti tā arī nespēja vienoties par variantu, kādu piedāvāt apstiprināt domes sēdē, kas notiks 22.martā.
Nespēj vienoties par sistēmu
Domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa rezumēja, ka galvenā problēma, kurā deputāti vēl nav nonākuši pie skaidrības, atgriezties vai ne pie atkritumu normām, kā to vēlas pilsētas pārvalde un Gulbenes daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas. Pastāv uzskats, ka dzīvojamo māju masīvu konteineros atkritumus ber arī privātmāju iemītnieki, turklāt ne tikai no pilsētas, bet arī no tuvējiem pagastiem. Tas nozīmē, ka viņu vietā par atkritumiem maksā Gulbenes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.
Jau rakstījām, ka domes Tehniskās nodaļas koncepcija paredz strikti noteikt nevis saražojamo atkritumu normas, bet atkritumu izvešanas biežumu. Kā viens, tā otrs variants var darboties tikai tad, ja visi iedzīvotāji stājas līgumattiecībās ar atkritumu apsaimniekotāju. Domas par ieviešamo sistēmu atkritumu apsaimniekošanā dalījās. Piemēram, deputāts Valtis Krauklis izteicis priekšlikumu vispār nenoteikt atkritumu izvešanas biežumu. Stradu pagasta pārvaldes vadītājs Juris Duļbinskis izteicās, ka ieviestā sistēma nedrīkst atturēt iedzīvotājus no atkritumu šķirošanas. Šobrīd Stradu pagasta iedzīvotāji esot sākuši to darīt.
Ko darīt ar lauku viensētām?
Domes tehniskās nodaļas sākotnējais priekšlikums bija noteikt regularitāti, cik bieži atkritumi ir savācami un izvedami, piemēram, no juridiskajām personām – reizi nedēļā, no daudzdzīvokļu mājām – reizi nedēļā, no individuālajām ģimenes mājām vai lauku viensētām – reizi vai divas mēnesī. Pret šādu kārtību attiecībā pret lauku viensētām iebilda tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs, deputāts Guntis Blūms. Viņš pauda, ka ziemā vispār līdz daudzām lauku mājām atkritumu savācējs nemaz nespēj aizkļūt. Pēc G.Blūma domām, no lauciniekiem atkritumi būtu savācami daudz retāk par divām reizēm mēnesī. Varbūt tikai reizi četros mēnešos vai divas reizes gadā. Līgo un Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks skaidroja, ka lauku viensētās bieži vien ir neliels iemītnieku skaits – divi vai pat tikai viens gados vecs cilvēks. Vairs nebūdami ekonomiski aktīvi, šie cilvēki rada ļoti maz atkritumu. Lejasciema pagasta pārvaldes grāmatvede Dace Milne pastāstīja pieredzi par vecu vientuļu lauku viensētu iemītnieku iesaistīšanu atkritumu apsaimniekošanā. Cilvēkam ir iespēja uzņēmumā “Alba” Gulbenē iegādāties nevis konteineru, bet speciālu maisu atkritumu savākšanai. Kad šis maiss ir piepildīts, cilvēks ir tiesīgs to novietot pagastā tur, kur ir izvietoti “Albas” atkritumu konteineri. Šādas attiecības ar “Albu” neparedz, ka cilvēkam jābūt līgumam ar “Albu”. Tomēr tajā pašā laikā ir notikusi iesaistīšanās atkritumu apsaimniekošanas vienotajā sistēmā.
Jau rakstījām, ka agrāk Gulbenes pilsētā bija ieviestas tā saucamās atkritumu normas, taču 2010.gada otrajā pusē novada dome nolēma šīs normas atcelt, pamatojoties uz saņemtajām pretenzijām no iedzīvotājiem. Kopš tā brīža visi sāka maksāt par faktiski izvestajiem atkritumiem saskaņā ar tarifu. Pašlaik pilsētā atkritumu apsaimniekotājs ir SIA “Alba”, kurai ir pilnvaras šo darbu veikt līdz 2013.gadam. Pagastos atkritumu apsaimniekošanu veic gan šī firma, gan SIA “ZAAO” (Lizumā un Rankā).
