Aina Rubene, veselīga dzīvesveida piekritēja, skolotāja Stāķu pamatskolā: Tas ir tikai ļoti labi un pozitīvi. Vismaz skolā no tā visa bērni būs pasargāti, īpaši mazajās klasēs, jo lielākie, piemēram, jau 4.klases audzēkņi sāk blēdīties un aiziet uz veikalu. Slikti ir tas, ka vecāki neseko līdzi tam, ko viņu bērni ēd. Vecāki dod kabatas naudu, bērni savukārt iet uz veikaliem, nopērk kolu un čipsus un skolā pusdienas neēd. Visa vaina jau ir ģimenē. Vecāki neizprot, kādu ļaunumu nodara saviem bērniem, atļaudami ēst tos produktus, kur ir nātrija glutamāts, piemēram, pusfabrikātus, līdz ar to ir stress un nespēja mācīties, bet diemžēl tā ir. Viss nāk no ģimenes, arī mazkustīgais dzīvesveids. Ja vecākiem saka, ka bērnam nepieciešama ārstnieciskā vingrošana, cik ir tādu vecāku, kuri par to painteresējas? Skolas pusdienas ir ideāls variants. Piemēram, mūsu skolā pusdienas ir veselīgas, ir garšīgas zupas un arī otrie ēdieni.
Līga Krakopa, divu skolēnu mamma: Pie mums Galgauskas pamatskolā frī kartupeļi nemaz nav iekļauti ēdienkartē, bet es tikai, protams, atbalstu šādas izmaiņas. Un tas ir tikai labi, ja ēdienkartē nebūs arī zemas kvalitātes cīsiņi un sardeles, jo tur jau tikai soja vien ir. Frī kartupeļi, manuprāt, ir barojoši. Kad bērns apēd šāda veida kartupeļu porciju, vēders ir pilns. Esmu dzirdējusi arī viedokli – aizstāt kartupeļus ar putrām vai dārzeņiem, bet tad diezin vai bērns jutīsies paēdis. Ēdnīcās var novērot, ka bērniem ļoti garšo gan frī kartupeļi, gan arī makaroni ar kečupu, kaut gan makaroni jau nav aizliegti. Savukārt pirmajā vietā skolēnu ēdienkartē ir čipsi. Ir labi, ja tie netiek pārdoti skolas kafejnīcās.
Inga Baltiņa, mācās Gulbenes vidusskolā: Manuprāt, cilvēki pēdējo gadu laika ir sākuši ēst neveselīgi. Sākumā es šo aizliegumu vērtēju neitrāli, jo pati skolā cenšos ēst veselīgi. Tagad to vairāk vērtēju pozitīvi. Esmu novērojusi, ka skolās tieši frī kartupeļi ir iecienīti. Protams, cilvēki paši var izlemt, ko vēlas ēst, tomēr vismaz skolā viņiem vajadzētu ēst veselīgi. Viņu mājās ēšanas paradumus neviens neierobežos, tāpēc šos produktus viņi var ēst tur. Ļoti daudzi skolēni starpbrīžos iet uz veikaliem, lai nopirktu sev kaut ko ēdamu. Mazāko klašu skolēniem seko līdzi viņu audzinātājas, neļaujot iet uz veikaliem skolas laikā, bet vecākās klases šajā ziņā nav iespējamas ierobežot. Ja viņi gribēs iet uz veikalu, atradīs arī veidu, kā to izdarīt. Cerams, ka skolas ēdienkartes ierobežojumi kādam liks aizdomāties par to, ko cik veselīgi vai neveselīgi ēdam.
