Ineta Krastiņa, kura ir saistīta ar skatuves mākslu, nenoliedz, ka ziemas mēnešos, kad ir gari teātra mēģinājumu vakari, izrādes sestdienās un svētdienās, dažādi izbraukumi, viņa uzturā lieto neveselīgu pārtiku.
Tie galvenokārt ir divām dienām sagatavoti pusfabrikāti. “No teātra mēģinājumiem labākajā gadījumā mājās esmu desmitos, bet sliktākajā – pusdivpadsmitos vakarā. Dzīvoju Stāmerienā vienā mājā ar brāli, tāpēc tā jau ir viņa problēma, kā viņš tiek galā ar manis sagatavotajiem ēdieniem,” stāsta Ineta. Ziemā viņa dod priekšroku ar malku kurināmai plītij, jo tad ir iespējams pavērt plīts durvis un, kamēr uz plīts gatavojas ēdiens, raudzīties dzīvajā ugunī. “Ja vakarā mājās pārrodos apmēram pulksten septiņos, tad mana improvizācija beidzas ar karbonādi vai kotletēm, bet labākajā gadījumā ar folijā cepeškrāsnī ceptu cūkas cepeti,” stāsta Ineta.
Izbauda kopības sajūtu
Vasarā, kad vakari ir ne tikai garāki, bet arī brīvāki, Inetas lauku mājās ēdiens tiek gatavots uz āra pavarda lielā čuguna katlā. “Nedēļas nogalēs regulāri ciemos sabrauc brāļu un māsu bērni. Tad kopā esam visa dzimta. Vismaz desmit cilvēki. Par savu vasaras firmas ēdienu Ineta uzskata “Ugunskura zupu”. Vārot zupu, Ineta vienmēr ļaujas jaunai improvizācijai, tāpēc zupai nav konkrētas receptes. Zupa tiek vārīta gan no cūku ribiņām, žāvējumiem un pat no cūkas kājiņām. “Mums visiem patīk ar tām knibināties. Kad tās ir gatavas, uz galda tiek likta liela bļoda ar cūkas kājiņām gluži kā senos laikos,” stāsta Ineta. Viņa smejas, ka itin labi varētu iztikt bez zupas vai saldajiem ēdieniem, lai tikai būtu kārtīgs gaļas gabals. Galvenais, lai pie gaļas būtu pamatīga salātu kaudze. Salātu daudzveidība Inetas mājās ir pārsteidzoša. Pagājušajā vasarā dārzā izaudzis ārkārtīgi daudz gurķu, tāpēc Ineta ļāvusies konservēšanas variācijām. Savulaik viņa cepusi arī tortes. Ineta uzskata, ka torti nudien var izcept jebkurš. Tikai pie šīs nodarbes noteikti jāķeras ar patiku. Režisore piebilst, ka pirms kāpšanas uz skatuves gan neesot ieteicams pārēsties. “Labāk būt mazliet izsalkušam, jo tad cilvēks nejūtas tik gurdens,” saka Ineta. Viņa uzskata, ka arī ēdiena gatavošana tāpat kā teātra spēlēšana ir māksla. Tikai pirmajai no visas sirds var atdoties tad, ja laiku nepaņem otrā.
Aizgūst jaunas receptes
Deviņus gadus Ineta vada Lejasciema kultūras nama amatierteātri “Paradokss”. Itin bieži viņa ver tuvējā veikala durvis, lai pirms mēģinājuma ieturētu vieglu launagu. “Kultūras nama vadītāja gāja uz veikalu. Lūdzu, lai viņa man arī kaut ko nopērk. Prasītā veikalā nav bijis, tāpēc vadītāja skaļi prātojusi, ko gan režisore varētu vēlēties. Pārdevēja nekavējoties bildusi, ka režisore ēd biezpienu ar krējumu. Tātad pat Lejasciemā mana launaga izvēle jau ir pamanīta,” smejas Ineta. No amatierteātra aktieriem viņa aizguvusi arī avokado un krabju pastas gatavošanas recepti, bet no brāļa bērniem – ķirbju krēmzupas gatavošanas recepti. Ineta iecienījusi arī senaizmirsto bubertu. To viņa gatavo no mannas, kam pievieno ar nelielu cukura daudzumu saputotus olu dzeltenumus, pēc tam iecilā saputotus olu baltumus. Bubertu Ineta labprāt nobauda kopā ar ogu ķīseli. Tie, kuriem garšo rīsi, mannas vietā var izvēlēties rīsus.
Avokado un krabju pasta
2 avokado, 200 grami krabju nūjiņu, 5 ēdamkarotes “Helmans” vai “Provansas” majonēzes (vēlams izvēlēties biezāku majonēzi), ēdamkarote citrona sulas, sāls un pipari. Avokado un krabju nūjiņas sagriež. Visu sablenderē, pievieno citrona sulu, sāli un piparus. Smērē uz maizes vai sāļajiem krekeriem. Īsti piemērota gavēņa laikam.
Ķirbja krēmzupa
Lai pagatavotu šo zupu, ir vajadzīga prāva ķirbja šķēle, burciņa konservētu tomātu (tomāti var būt arī savā sulā), divas trīs ķiploka daivas, kārbiņa “Sniega bumbu”, mazā iepakojuma saldais krējums, sāls un pipari. Ķirbi pirms blenderēšanas izvāra, bet tomātiem novelk mizu. No šīm sastāvdaļām, kas visas tiek blenderētas, iespējams pagatavot ķirbja krēmzupu, ko labprāt nobauda pat tie, kuri uzturā ķirbi vispār nelieto.
