Satraukums tajos, kas vēl tikai grasās kāpt uz skatuves. Gaidas un nepacietība zālē sēdošajos, lai atbalstītu savējos. Pirmo reizi Tirzas kultūras namā notiek pagasta dziedošos ģimeņu šovs “Kad pieskaras pavasaris”.
Šovā piedalās septiņas dziedošās ģimenes, kā arī viesi – Liepiņu ģimene no Alojas, kas LNT šovā “Dziedošās ģimenes” ieguva otro vietu. Zāle – skatītāju un līdzjutēju pilna. Visi gatavi aplaudēt, saukt “bravo”. Sagatavoti uzmundrinoši plakāti ar uzrakstiem “Super!”, “Malači!”. “Pirmie ģimeņu dziedāšanas svētki Tirzā var sākties,” saka Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte un lūdz dziedošās ģimenes iznākt skatītāju priekšā, savukārt skatītājus tās sagaidīt ar sirsnīgiem aplausiem un smaidiem. “Šis ir kopā radīšanas vakars. Neesiet bargi soģi, jo mēs esam tikai pašdarbnieki.” Mazākie ģimeņu dziedātāji ieskandina pasākumu ar mums jau zināmo televīzijas dziedošo ģimeņu šovu kopdziesmu. Izskanot šai kompozīcijai, pie darba ķeras pasākuma vadītāji Liene, Andris un Edvarts, kuri ir kultūras nama jauniešu teātra studijas dalībnieki. Cita aiz citas skatītāju priekšā stājas Mangusu, Kalniņu, Kokareviču, Ozolu, Kozuļu, Pokuļu un Teperu ģimene. Skatītāju ovācijas uzlido līdz pat zāles griestiem. Ja ir tāds savējo atbalsts savējiem, tad uztraukums sarūk kā sniega kupenas pavasarī. Šovā nav bargās žūrijas, kas vērtē toņu precizitāti, jo šajā pasākumā galvenais ir piedalīties un iedrošināt nākamajā gadā to darīt arī citiem.
Izvēlas sev tuvas melodijas
Pirmā uzstājas Teperu ģimene, kas izpilda tēta Ulda komponēto dziesmu ar Agneses Līcītes vārdiem. Nav viegli būt pirmajiem, tāpēc ir uztraukums, bet ģimene skatītājiem vēl izbaudīt šo koncertu. Kokareviču ģimene dziesmā “Ūsainā puķe” “stāda runci dobītē” un atklāj, ka arī pašiem mājās ir kaķis. Pokuļu ģimenes dziedātājas visiem vēl prieku sirdīs un sejās, bet uz jautājumu, kādas ir mīļākās puķes, mazā Selīna Tīna atbild, ka tās ir zilās vizbulītes. “Pasaule, pasaulīt” ir šīs ģimenes izraudzītā dziesma. Savukārt Sandra un Vita Ozolas dziesmā dzied par mīlestības pinekļiem. Viņām izdodas sev piepulcēt arī skatītājus. Dziedātājas bilst, ka šajā vakarā lielākais ieguvums ir tas, ka dziesmas satuvina ģimenes. “Es gribu kā bērns vēl just” – šo dziesmu izraudzījusies Kalniņu ģimene. Šai ģimenei vistuvākās ir dziesmas, kas stāsta par mīlestību. Mangusu ģimene ļaujas “Mēmās dziesmas” valdzinājumam. Tā kā šis dzejnieks runā par dzīvi un sajūtām, tā prot pateikt tikai retais, uzskata Mangusu ģimene. Kozuļu ģimene uzstājas pēdējā un dzied par to, ka “viss nāk un aiziet tālumā”. Tā ir gatava arī nākamajā gadā piedalīties līdzīgā pasākumā.
Visi ir kā savējie
A.Alberte dodas pie skatītājiem, lai uzzinātu viņu domas par pirmo Tirzas dziedošo ģimeņu šovu. Visas atbildes ir kā viena: “patika”, “šovam jākļūst par tradīciju”, “jābūt jauniem dalībniekiem”. Uz skatuves kāpj viešņas – Liepiņu ģimene no Alojas novada, kas LNT dziedošo ģimeņu šovā ieguva otro vietu. Arī viņas ir kā savējās starp savējiem, jo dziesma nevis šķir, bet vieno cilvēkus.
Pēc skanīga, sirsnīga un labi padarīta darba pienākas alga. Ģimenes saņem sponsoru sarūpētas balvas un ziedus. Kaimiņi apsveic kaimiņus, bet galvenais tie, kas šoreiz ir klausītāju rindās, sola, ka nākamajā šovā būs starp dziedošajām ģimenēm. “Katram cilvēkam ir vajadzīgs sapnis,” saka kultūras nama vadītāja. Kāpēc lai sapnis nebūtu uzstāties dziedošo ģimeņu šovā?
