Aktuālākie noziedzīgie nodarījumi šobrīd ir telefonkrāpšanas.
“Gan igauņi par to runā, gan lietuvieši, gan arī somu kolēģi ceļ trauksmi. Un tam ir pamats, jo rezultātā no iedzīvotājiem pērn Vidzemē ir izkrāpts neiedomājams skaitlis – gandrīz miljons trīs tūkstoši eiro!” uzsvēra Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, nesen tiekoties ar mediju pārstāvjiem Valmierā.
Viņš skaidro, ka sākotnēji telefonkrāpšanu pamatā bija naudas izkrāpšana, kas cilvēkiem glabājas skaidrā veidā dzīvesviet, tad krāpnieki apguva jaunas prasmes, izkrāpjot naudu no iedzīvotāju kontiem. Savukārt tagad aktuāls jauns krāpniecības paveids – tiek izkrāpti nekustamie īpašumi. I.Mitrošenko skaidro, ka Vidzemē pagaidām nav tādi gadījumi reģistrēti, taču nupat Rīgā reģistrēts tāds gadījums, kad kundzei gados izkrāpa 109 tūkstošus eiro vērtu īpašumu.
“Krāpnieki bija tik advancēti un spēja apvārdot kundzi, ka tā pārdeva dzīvokli un naudu atdeva krāpniekiem. Izmeklēšanā noskaidros, kas vēl ir iesaistīts, jo nevar nekustamo īpašumu pārdot vienā mirklī – tur ir daudz iesaistīto: banka, mākleris, notārs,” saka I.Mitrošenko.
Izplatītāka – “vikšķerēšana”
Viņš skaidro, ka izplatītāks krāpšanas veids ir “vikšķerēšana” – viltus zvani, mazāk – “smikšķerēšana” – viltus īsziņas. Pārsvarā viltus zvani izpaužas, kad cilvēkiem zvana un stāsta, ka viņiem ir problēmas ar kontiem, tad savieno it kā ar “policiju” un “policija” apstiprina, ka problēma ir.
“Tad viltvārži sola naudu noglabāt jaunā vietā vai deklarēt, lai ko tas nozīmētu, tāpēc ir nepieciešams cilvēkam atdot savu bankas karti un autentifikācijas kodus,” skaidro Vidzemes policijas šefs.
Viņš piebilst, ka viltus īsziņas nav tik populāras, bet ir iekrituši cilvēki par it kā nenomaksātiem sodiem, nodokļiem.
Investīciju krāpšanā, kā uzskata I.Mitrošenko, vainojama mums visiem lielākā vai mazākā mērā piemītošā vēlme ko nopelnīt, arī alkatība. “Cilvēks, to neapzinoties, nonāk advancētu krāpnieku rokās un iegulda savus iekrājumus, cerot uz lielu naudu, bet rezultātā zaudē visu.”
Jāuzmanās arī ar preču iegādi internetā, iegādājoties tieši lielākas vērtības preces – traktortehniku vai automašīnas. “Cilvēki, cerot lētāk nopirkt, uzķeras uz viltus interneta vietnēm. Ar tām ir grūti cīnīties, mēs arī mācāmies, strādājam ar kredītiestādēm, lai apstādinātu naudas plūsmu,” atzīst I.Mitrošenko.
Naudas mūļi nav aizturēti Vidzemē, taču citās Latvijas vietās par aizturēšanām policija ziņo. I. Mitrošenko atzīst, ka policijā secināts – šiem cilvēkiem nav morāles robežu. “Iesaistās pat grūtniece un jaunā māmiņa! Var saprast, ka sievietei vienai grūti rūpēties par bērnu, bet braukt pie veciem un vientuļiem cilvēkiem un izkrāpt pēdējo…” ir sašutis policijas šefs.
Gribēja norēķināties ar suvenīru
Saistībā ar viltotas naudas konstatēšanu Ziemeļvidzemes iecirknī lielākais īpatsvars no konstatētajiem gadījumiem ir situācijas, kad inkasācijas laikā tiek konstatētas viltotas 1 vai 2 eiro nomināla monētas. 2025. gadā konstatēts arī viens gadījums, kad viltota 50 eiro banknote tika fiksēta, inkasējot naudu no bankomāta. Tāpat reģistrēti divi gadījumi ar viltotām 20 eiro banknotēm Smiltenē.
“Pamatā informāciju saņemam no Latvijas Bankas, kredītiestādēm, taču gadījumi nav tādi, ka varētu secināt, ka Vidzemē uzdarbojas naudas viltotāji,” saka I.Mitrošenko.
Viņš piemin gadījumu Gulbenes pusē, kad kāda persona, cerot uz kasieres neuzmanību, mēģināja veikalā norēķināties ar 50 eiro suvenīru banknoti, kuru var iegādāties pavisam legāli dažādos internetveikalos. Šis gadījums fiksēts 2024. gadā. Par notikušo tika uzsākts kriminālprocess, persona aizturēta un izmeklēšana turpinās.
