Stāsts: Varis - Nevaris

Interesanti gan – ko tu katru vakaru stundām ilgi vari skatīties tajā datorā? – Elīna izsaucās, vēl tikko pārkāpusi istabas slieksnim. – Kārtis liec tāpat kā kaimiņš vai fermā tomātus novāc? Tikai nestāsti man melus par nepabeigtiem projektiem – Vēsma teica, ka tavas darba lietas sen nodotas citam.

Arī šoreiz Ilgvars izlikās, ka nav dzirdējis sievas teikto, jo – cik gan reižu vienam cilvēkam var skaidrot, ka dators un internets var kalpot arī pašizglītībai, piemēram – prāta trenēšanai un krustvārdu mīklu minēšanai. Jau pirmajā nedēļā pēc oficiālās aizvadīšanas pensijā viņš “Narvesen” kioskā bija saticis kaimiņieni, kura rokā turēja žūksni dažādu prāta asināšanai domātu izdevumu. Pēc īsas sarunas ar viņu arī Ilgvars ļāvās impulsam iegādāties sešus žurnālus, un mājupceļā abi jau vienā balsī sprieda: tas patiešām ir ļoti noderīgs vaļasprieks – attālina prāta novecošanu un neļauj ieslīgt depresijā!

Tikai mājās atnācis, Ilgvars piepeši attapās: lūk, šis arī būs vislabākais aizbildinājums tam laikam, ko viņš turpmāk netraucēti pavadīs pie datora ekrāna, jo – kur gan vēl meklēt pareizās atbildes, ja ne internetā?

Elīna sākumā neticēja nevienam vīra teiktajam vārdam – pāršķirstīja nopirktos mīklu žurnāliņus, pār plecu lūkojās ekrānā un ik palaikam pienāca, lai brīnītos: kāpēc vīram pēkšņi tāda kāre pēc vispusīgām zināšanām? Bolīvijas galvaspilsēta – Sukre. Reiz jau šādu faktu esi atradis, tad kā par to neizlasīt plašāk? Vivjenas Lī otrā nozīmīgā kinoloma – Blanša “Ilgu tramvajā”. Skat, kas to būtu domājis? Gada putns Latvijā 2023. gadā – lakstīgala. Kā lai par to sīkāk neizlasa? Un tā, soli pa solim, līdz Ilgvars pats sevi atļāvās nokaunināt par milzīgajiem robiem savās zināšanās, tāpēc viņa apņemšanās šajā jomā kaut ko uzlabot bija visai nopietna.

Meklēdams šīs un citas atbildes, viņš visai drīz atklāja, ka pastāv arī lētāks ceļš tikt pie krustvārdu mīklām – tās itin viegli varēja atrast internetā, turklāt visdažādākās. Pagaidām gan viņš neplānoja iedziļināties šajās iespējās, jo patiesais iemesls, kāpēc Ilgvars vakaros ilgi aizsēdējās pie datora, bija krietni personiskāks – viņa bijusī klasesbiedrene un pirmā mīlestība Annija…

Tā nejaušā satikšanās uz ielas pirms nepilna mēneša – tā bija kā paisuma vilnis, kas ar milzīgu spēku pārklājās visam bijušajam un, noskalojis visus pagātnes sārņus, svaigu un tīru iznesa šīsdienas krastā. Jau pirmajā vakarā pēc tikšanās Ilgvars “feisbukā” bija atradis Annijas profilu, izpētījis visu tur atrodamo, aplūkojis viņas mazbērnu foto, vismaz pārdesmit bildes atzīmējis ar sirsniņām, uzrakstīja viņai vēstuli: par to elpu aizraujošo saviļņojumu, ko vēl joprojām glabā sevī kopš ciešā apskāviena brīža, par atmiņām, kas skurbinoši uzvēdījušas kā pirmais ievziedu reibums, par liegajām ilgām, kas naktīs liek plaši atvērt logu un raudzīties zvaigznēs kā kādreiz…