Šoferi Aigaru Mezīti no Litenes uzklausījusi Inita Savicka
Degvielas cena jau sasniegusi lata robežu litrā. Man autovadītāja apliecība jau ir kopš 1976.gada. Bija laiks, kad benzīns maksāja 7 kapeikas litrā. Pirms trim gadiem braukājot pa Eiropu, redzēju, ka tur jau tad degviela maksāja vairāk nekā eiro litrā, tāpēc tas mani neizbrīna. Tikai jāpiebilst, ka arī algas Eiropā nav tādas, kā pie mums. Arī kvalitāte degvielai tur ir pavisam cita.
Ir, protams, tagad tā, ka transportu izmanto mazāk, jo cilvēki jau nevar atļauties braukāt, kā agrāk, kur acis vien rāda. Tagad ir nopietni jāparēķina, kur brauc un kāpēc brauc. Nav jau mums tādas algas, lai mēs varētu visur ar mašīnu diži braukāties, kaut gan tajā pašā laikā asfalts tukšāks nepaliek, proti, mašīnu plūsma ir tāda pati kā vienmēr. Grūti arī prognozēt, cena būs lielāka vai ne. Ir tikai loģiski, ka tagad veikalos arī pārtikas cenas kļūs lielākas. Preces taču pieved ar transportu, bet transportam nepieciešama degviela, ar to ir jārēķinās.
Cilvēki meklē ceļus, kā izdzīvot, jo te jau ir runa par izdzīvošanu. Zinu, ka daudzi šoferi ir pārgājuši uz gāzi, jo tas pašreiz ir lētāk. Pārbūvē gan ir jāiegulda diezgan nopietna summa, bet tāpat tas galu galā atmaksājas. Es gan uz gāzi nevaru pāriet, jo man ir dīzelis.
Arī runājot par tehnisko apskati un nodokļiem, summas, kas jāmaksā, ir ļoti lielas. Ja cilvēks saņem nelielu algu, tad iziet tehnisko apskati, kur ir tik zvērīgas prasības, un nomaksāt visus nodokļus, un, ja vēl ir jāveic remonts, gandrīz ir neiespējami. Nodokļus maksājam lielus, bet ceļi gan nav labākie, un tā jau ir tā dilemma. Esi samaksājis nodokļus, un, ja trāpi bedrē un sasit mašīnu, kā arī bieži gadās, tad tas nav patīkami.
