Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju un veicot pretuzbrukumu Krievijas ostām Baltijas jūras Somu līča krastā, naktī uz trešdienu Latvijā un Igaunijā ielidoja un eksplodēja ar sprāgstvielām aprīkoti droni, kas varētu būt novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Cilvēki incidentos nav cietuši, bet Igaunijā drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī, un patlaban tiek novērtēts skursteņa augšdaļas bojājumu apmērs.
Iepriekš pirmdien līdzīgs incidents notika arī Lietuvā, kur netālu no robežas ar Baltkrieviju drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera Varēnas rajonā.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis žurnālistus informēja, ka pirmais incidents Latvijā fiksēts trešdien plkst. 00.51, kad pamanīts neatpazīts lidojošs objekts, kas tuvojās Latvijai no Baltkrievijas, un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pretgaisa aizsardzības grupa devās to notriekt.
Grupa vēl bija ceļā, kad drons ielidoja Latvijas gaisa telpā, turpinot lidojumu gar robežu, tālāk virzījies gar Krievijas robežu un pēcāk ielidojis Krievijas gaisa telpā. Incidents ilga aptuveni 24 minūtes.
Pēc neilga laika, aptuveni plkst. 2.19, NBS radaros pamanīja, ka Latvijas gaisa telpai arī no Krievijas puses tuvojas lidojošs objekts, tāpēc NBS pretgaisa aizsardzības grupu atkal devās to notriekt, bet tas pēc aptuveni 10 minūtēm uzsprāga.
“Kamēr grupa bija ceļā, objekts detonēja Krāslavas novadā provizoriski plkst. 2.35,” norādīja ģenerālis.
Leščinskis vērsa uzmanību, ka ar iekšdedzes dzinēju aprīkotā drona lidojuma augstums bijis diezgan zems, un tas izskaidro, kāpēc objekts bija ārpus lielajām radaru sistēmām.
Leščinskis norādīja, ka drona notriekšana būtu iespējama, jo pastāv normatīvais regulējums, kas to pieļauj. Gaisa telpa virs incidenta bija slēgta un lēmums par drona notriekšanu tiktu pieņemts, ja pretgaisa aizsardzības vienība atrastos noteiktās pozīcijās, kurās spētu dronu identificēt un neitralizēt.
Iepriekš noteiktās pozīcijās ir definēti šaušanas sektori un izvērtēti iespējamie riski par objektu krišanas vietām.
Leščinskis skaidroja, ka jebkuri šķēršļi, piemēram, meži vai reljefs, var traucēt redzamību un piekļuvi mērķim.
Drons pēc detonācijas ir sadalījies, un tā sastāvdaļas ir izkaisītas, līdz ar to armijas un iekšlietu dienesti patlaban nodarbojas ar drona atlieku savākšanu.
Ģenerālis norādīja, ka reaģēšana uz dronu Latvijas gaisa telpā bijusi operatīva – grupa izbrauca uz notikuma vietu piecas minūtes pēc indikācijām, provizoriskais ierašanās laiks notikuma vietā bija pusstunda, taču detonācija notika desmit minūtes pēc izbraukšanas.
Grupa pārvietojusies ar apvidus auto, kurā bijuši speciāli konteineri ar kaujas munīciju. Ja būtu nepieciešams notriekt dronu, šim mērķim izmantotu RBS raķetes.
Drons Krāslavas novadā eksplodējis aptuveni kilometra attālumā no Svarinciem, kas ir Svariņu pagasta centrs, aģentūrai LETA atklāja novada pašvaldības civilās aizsardzības organizators Aivars Belkovskis. Incidenta vietai tuvākā sādža atrodas apmēram 300-400 metru attālumā.
Belkovskis sacīja, ka par notikušo pašvaldība informēta operatīvi, aptuveni 15 minūšu laikā. Dienestu sadarbību viņš vērtē kā labu, arī pats atrodas notikuma vietā. Pašvaldības pārstāvis uzsvēra, ka iedzīvotāji nav apdraudēti.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs kopīgajā preses konferencē ar premjeri Eviku Siliņu (JV) teica, ka Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.
Viņš uzsvēra, ka informācijas apmaiņa starp dienestiem un valsts amatpersonām darbojusies adekvāti. Informācija saņemta savlaicīgi, to saņēmis arī Krāslavas novada vadītājs.
Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka galvenais izaicinājums ir pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība. Viņš norādīja, ka lēmumi šajā jomā jau pieņemti, iepirkumi noslēgti un līgumi parakstīti, taču jāgaida piegādes.
Prezidents norādīja, ka galvenā uzmanība jākoncentrē uz tādu sistēmu izstrādi, kas iespēju robežās spētu neitralizēt šāda tipa dronus, ņemot vērā, ka objekts atradās Latvijas teritorijā samērā īsu laiku un nokrita 10 līdz 15 kilometru attālumā no robežas.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals trešdien paziņoja, ka no Krievijas gaisa telpas ielidojušais bezpilota lidaparāts, kas ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī, nebija uzbrukums Igaunijai.
“Pieejamā informācija liecina, ka tas bija Ukrainas pretuzbrukums Krievijas uzbrukumam, kas sasniedza mūsu robežas. Un tas nav pirmais gadījums,” sacīja Mihals, atgādinot par Ukrainas dronu, kas pagājušā gada augustā sasniedza Igauniju netālu no Elvas.
Mihals klāstīja, ka konkrētā uzbrukuma mērķis bija Ustjlugas osta, no kurienes tiek eksportēta Krievijas degviela, lai finansētu uzbrukumus Ukrainai. Izskanējis, ka pret ostu tika vērsti trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3.00, otrais plkst. 6.00 un trešais plkst. 8.00.
Dronam no pierobežas zonas dažās minūtēs ir iespējams sasniegt dažādus enerģētikas objektus. “Mums jābūt gataviem aizsardzībai, taču ir bezjēdzīgi radīt ilūziju, ka mēs varam uzcelt mūri uz robežas ar Krieviju,” teica Mihals.
Arī Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro uzsvēra, ka bezpilota lidaparāts Igaunijā nokļuva nejauši uzbrukumā, kas bija vērsts pret Krieviju, un ka Igaunija nebija mērķis. Taro apliecināja, ka nav iemesla satraukumam un iedzīvotāji var turpināt savas ikdienas gaitas.
Taro arī atspēkoja baumas, kas izplatījās galvenokārt krievvalodīgajos sociālajos tīklos, kurās tika apgalvots, ka bezpilota lidaparāts esot palaists no Igaunijas.
Aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs apstiprināja, ka pašlaik Igaunijai nav nekāda tūlītēja apdraudējuma. Viņš piebilda, ka naktī droni pārkāpa Igaunijas gaisa telpu arī virs Somu līča. “Mēs arī nosūtījām NATO gaisa patruļas lidmašīnas; iznīcinātāji bija gaisā,” teica Pevkurs, paskaidrojot, kāpēc daži cilvēki varētu būt dzirdējuši lidmašīnu troksni.
Iekšējās drošības dienesta direktors Margo Pallosons teica, ka Auverē avarējušais bija Ukrainas drons, kas bija novirzījies no kursa, iespējams, Krievijas īstenoto traucējumu dēļ. Bezpilota lidaparāts trāpīja skursteņa augšējā daļā, un sprādzienā neviens necieta. “Ja kādam ir videoieraksts par bezpilota lidaparāta lidojuma trajektoriju, Iekšējās drošības dienests ir ieinteresēts to iegūt,” piebilda Pallosons.
Igaunijas valsts enerģētikas grupas “Eesti Energia” valdes priekšsēdētājs Andruss Durejko norādīja, ka Auveres spēkstacija pašlaik atrodas rezervē zemo elektroenerģijas cenu dēļ un tiek novērtēts skursteņa augšdaļas bojājumu apmērs.
Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.
