Rezonansi sabiedrībā izraisījusi žurnāla “Ir” kārtējā numurā publicētais raksts “Vēzis veselības sistēmā”, kur šaubu ēna kritusi arī uz Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības tagadni un iezīmēta skarba perspektīva – “finansiāli novārdzinātā iestādē vispirms pārpērk mazo īpašnieku daļas, tad pārņem kontroli visā uzņēmumā, kurā disciplīna kļūst par svarīgāko argumentu”.
Gulbenes novada domes oficiālā nostāja gan nepieļauj nekādas šaubas sakarā ar slimnīcu apvienībā notiekošo. Kā noskaidroja “Dzirkstele”, domē bija lasījuši minēto publikāciju žurnālā “Ir”. “Viss tiek darīts iedzīvotāju labad – lai varētu pastāvēt slimnīca un iedzīvotāji varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus,” “Dzirkstelei” komentē domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
“Ir” iezīmē Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību vienotā veselības sistēmas shēmā, kura faktiski kalpo farmācijas biznesam. Gulbenes novada domes deputāts Intars Liepiņš “Dzirkstelei” saka, ka viņu šāds traktējums nepārsteidz. Visiem taču esot skaidrs, ka šodien slimnīcas nav un nevar būt pelnošas iestādes. Taču farmācijas firmas meklē savas preces noietu veselības sistēmā, tostarp slimnīcās. “Statistika liecina, ka zāļu tirgus ir viens no pelnošākajiem līdzās ieroču tirdzniecībai un prostitūcijai,” klāsta I.Liepiņš.
Savukārt Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne “Dzirkstelei” saka, ka “varētu pasmieties par rakstu žurnālā “Ir”, ja tas nebūtu tik skumji”. “Pajautājiet jebkuram ārstam, vai viņam ir likts kaut ko lobēt?! Kas bīda farmācijas industriju? Ražotāji! Šajā rakstā ražotāji vispār nav pieminēti. Tā ka tas ir absolūti izzīsts no pirksta,” uzskata A.Vāne. Viņa piebilst, ka ir izsludināts publiskais zāļu iepirkums slimnīcu apvienībai, ir pieteikušies deviņi pretendenti. A.Vāne norāda, ka šādi zāļu iepirkumi notiek katru gadu. Katrreiz izraudzīts tiek lētākais piedāvājums. “Kamēr Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā būs savas kapitāla daļas pašvaldībām, tikmēr vienmēr zāļu piegādātāji tiks izraudzīti ar iepirkuma procedūras palīdzību,” “Dzirkstelei” uzsver Gulbenes novada deputāts un slimnīcu apvienības valdes loceklis Guntis Blūms. S.Daudziņa saka: “Neredzu sasaisti mūsu slimnīcu valdei ar zāļu ražošanas tirdzniecību.”
Savukārt to, ka Gulbenes poliklīnikā vairs neatrodas “E.Gulbja laboratorija”, Sandra Daudziņa komentē tā: “Slimnīcu valde saskata par saimnieciski lietderīgu atvērt slimnīcas telpās uzņēmuma laboratoriju, nevis turpināt līgumu un maksāt par šo pakalpojumu citam uzņēmumam. Domāju, ka iedzīvotājiem divas laboratorijas radīs tikai papildu ērtības.”
Pārpirks par “sviestmaizi”?
Publikācijā izteikta versija, ka Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes loceklis Marģers Zeitmanis faktiski vada šo apvienību, kuras parādsaistības pēc Gulbenes novada domes sniegtās informācijas ir 1,2 miljoni latu. Norādīts, ka M.Zeitmanis neslēpjot, ka izmantos iespēju iegādāties slimnīcu daļas, ja pašvaldības izlems tās pārdot. Savukārt Alīda Vāne “Dzirkstelei” saka, ka nezina, vai pati pirktu. Kā zināms, Rugāju novada dome pērn 15.decembrī jau pieņēmusi lēmumu pārdot savas kapitāldaļas, kas veido 7,04 procentus no kopējā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības pamatkapitāla daļu apjoma. Savukārt Gulbenes novada domes 27.februāra ārkārtas sēdē nobalsots par Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības 2,6 miljonus latu lielā pamatkapitāla samazināšanu par 1,5 miljoniem latu. Līdz ar to slimnīcu apvienība kļūst lētāka un līdz ar to pievilcīgāka iespējamajiem kapitāldaļu pārpircējiem.
“Ja slimnīcu apvienībai ir tik milzīgs parāds, ir divas iespējas: atrast naudu budžetā, lai segtu zaudējumu, palielinot pamatkapitālu, vai ļaut apvienībā ienākt privātajam kapitālam. Pašvaldības negrib ieguldīt naudu. Tad atliek laist iekšā privāto kapitālu. Pat ja kādu kapitāldaļu pārdošana notiks, vispirms sertificētā firmā tiks pasūtīts slimnīcu apvienības vērtējums,” saka Guntis Blūms. Viņš arī uzsver, ka A.Vānes un M.Zeitmaņa darbību Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā vērtē kā loģisku un godīgu.
S.Daudziņa noraida sabiedrībā izskanējušās šaubas par to, kāpēc Balvu un Gulbenes slimnīcās jāveic renovācijas darbi 2 miljonu latu vērtībā, ja viss jau ir renovēts. “Ēkām plānots nomainīt šīfera jumtus, veikt siltināšanas darbus. Tie, kas ārstējušies slimnīcā, un personāls labi zina grūtības, kādas sagādā neērtās kāpnes, kad jāpārvieto gulošie pacienti. Arī tur veicami uzlabojumi. Projektā plānots izbūvēt modernu klīniku ēkas otrajā stāvā un sakārtot atsevišķus ambulatorās pieņemšanas kabinetus pirmajā stāvā. Paredzēti vēl daudzi citi uzlabojumi, ar kuriem var iepazīties pie slimnīcu vadības,” saka S.Daudziņa.
A.Vāne un M.Zeitmanis – amatpersonas
A.Vāne norāda, ka viņa un M.Zeitmanis ir valsts amatpersonas, tātad aizpilda un Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz savas ienākumu deklarācijas, kuru publicējamā daļa ir publiski pieejama. Saskaņā ar 2010.gada valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju A.Vāne pildīja valdes priekšsēdētājas pienākums vēl tikai divās darbavietās – biedrībā “Medicīnas iestāžu biedrība” un SIA “Aizkraukles slimnīca”. Viņa bija arī valdes locekle Ventspils SIA “Perfection” (kur A.Vānei pieder 100 kapitāla daļas 2000 latu vērtībā), kā arī konsultante akciju sabiedrībā “Rīgas veselības centrs “Pļavnieki””.
M.Zeitmaņa ienākumu deklarācija publiskota sakarā ar viņa kļūšanu par valsts amatpersonu – SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekli 2011.gada nogalē. Pērn M.Zeitmanis valdes loceklis bija vēl piecās citās vietās – SIA “Health care management”, Skvoša asociācijā, Aptieku īpašnieku asociācijā, SIA “Ferenda”, SIA “Valmieras veselības centrs”. Turklāt pērn M.Zeitmanis bija valdes priekšsēdētājs trīs firmās – akciju sabiedrībās “Veselības aprūpes fonds” un “Medicīnas vadības centrs”, kā arī SIA “Ziemeļaustrumu Latvijas mutes veselības centrs”-, bet padomes priekšsēdētājs – akciju sabiedrībā “Rīgas veselības centrs “Pļavnieki””. SIA “Cēsu rajona zobārstniecības poliklīnika” M.Zeitmanim pieder kapitāldaļas 23 094 latu vērtībā, SIA “Valmieras veselības centrs” – 3400 latu vērtībā, SIA “Ziemeļaustrumu Latvijas mutes veselības centrs” – 4500 latu vērtībā, SIA “Health care management” – 1 lata vērtībā.
