Māris Raģelis, bijušais domes deputāts:
Darbaspēks ir nevis jāieved no ārzemēm, bet jānodrošina uzņēmējdarbības vide strādājošajiem tepat uz vietas Latvijā. Jebkurā gadījumā ir jādomā arī par nodokļiem. Pie pašreizējās nodokļu sistēmas neviens te negribēs strādāt – ne imigrants, ne vietējais. Jautājums ir, kas tad šo ievesto darbaspēku uzturēs. Tas pats uzņēmējs, kurš jau šobrīd maksā lielos nodokļus. Es kā perspektīvu saskatu rīcību, ka uzņēmējam ir iespējams maksimāli vairāk nodarbināt vietējos cilvēkus. Šobrīd viss galvenokārt tiek uzlikts uz uzņēmēju pleciem, bet valsts vadībai viss ir pilnīgi vienalga. Ja vairs arī uzņēmējs nespēj samaksāt visus nodokļus un tamlīdzīgi, tad tiek rasta iespēja, kā panākt uzņēmuma likvidāciju, tādējādi likvidējot arī darbavietas. Ir jābūt kaut kādiem kritērijiem, lai veicinātu uzņēmējdarbību, tādējādi rodot iespēju nodarbināt Latvijas iedzīvotājus, nevis domājot par imigrantu ievešanu darbaspēka nodrošinājumam. Visu laiku valstī tiek tikai tēlots, ka notiek attīstība, ka ir ekonomikas izrāvums, kā šodien stāsta, lai gan patiesībā 20 gadus nekas nav darīts. Izņēmums ir tikai Breša laiki, kad tika attīstīta zemnieku kustība laukos. Zemnieki šobrīd vēl ir pietiekami stipri un spēj cīnīties paši. Tikai – cik ilgi to spēs?
Viktors Podziņš, Stāmerienas pagasta iedzīvotājs:
Vispirms ar darbu ir jānodrošina Latvijas iedzīvotāji. Savulaik Ivars Godmanis teica, ka Latvija pelnīs tikai ar tranzītu. Ja tā, tad nevajadzēja sanīsties ar Krieviju. Kam mums šobrīd vajadzīgs ievest darbaspēku? Cer atrast lētāku? Iespējams, ka iebraucēji nemaz negribēs strādāt par tik mazu atalgojumu kā šodien mūsu cilvēki. Valdība vispār nedomā par tautu. Kāpēc Igaunija domā? Tur ir gan pabalsti par bērniem, gan ceļi sakārtoti, bet pie mums drīz vairs nebūs pa kurieni braukt. Patiesība ir teicienā, ka zivs vienmēr pūst no galvas. Daudzi slavē Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, bet es uzskatu, ka V.Dombrovskis pēdējos gados varbūt arī ir attīstījis pilsētas, bet lauki ir zuduši vēl vairāk nekā pirms viņa stāšanās amatā. Kāpēc tad cilvēki brauc pāri robežai uz Krieviju pēc precēm? Tikai tāpēc, lai varētu vismaz kaut kā iztikt. Tajā pašā laikā Dombrovskis mierīgi pasaka, lai meklē legālu darbu. Droši zinu, ja šis legālais darbs būtu, tad trīs ceturtdaļas, kas šodien brauc uz Krieviju, to nedarītu. Ja tiks pieņemts lēmums ievest imigrantus, tos tāpat ievedīs, tikai neviens nedomā, kāda ir latviešu cilvēku darba kvalitāte un cik kvalitatīvi strādās ievestais darbaspēks. Ja cilvēku interesē tikai nauda, tad viņš par kvalitāti nedomā.
Aivars Keibenieks, Daukstu pagasta zemnieks: Nu kā var ievest darbaspēku, ja pašu cilvēkiem nevar nodrošināt darbu un vēl samaksāt normālu algu! Var jau būt, ka tas ir izdevīgi, jo ievestais darbaspēks būs ar mieru strādāt par mazāku atalgojumu nekā mūsu cilvēki. Bet ko nozīmē par mazāku algu? Ja mūsu cilvēkiem 300 latu alga jau tiek uzskatīta par mazu, tad varbūt, piemēram, ķīniešiem var maksāt tikai pusi. Tad arī mazāki nodokļi būtu jāmaksā valstij. Pieļauju, ka viesstrādnieki strādā labi. Mūsu cilvēki aizbrauc uz ārzemēm meklēt darbu, tāpēc laukos zemnieku saimniecībā nav strādnieku, ko pieņemt darbā. Ja kādam strādniekam, kas šodien strādā manā saimniecībā, kaut kas notiek, man tuvējā apkārtnē nav cilvēka, ko paņemt viņa vietā. Savā saimniecībā esmu gatavs pieņemt darbā arī viesstrādniekus. Zinu, ka viņi vismaz pirmos divus trīs gadus kārtīgi strādās. Problēmas jau rodas tad, kad cilvēks pie visa pierod, kad uz maizes rikas parādās arī sviests un desa. Piena lopkopībā vēl ir daudz brīvu darba vietu. Zinu zemniekus, kas nemitīgi meklē strādniekus, jo atbrauc cilvēks no Kurzemes, nedēļu pastrādā un aizbēg, atbrauc nākamais, arī tam darbs šķiet par grūtu. Ja ievedīs viesstrādniekus, varbūt arī vietējie sāks strādāt.
