12. aprīlī no pulksten 15.00 līdz 17.00 Lubānas kultūras namā notiks Broņislavas Martuževas 102. dzimšanas dienas pasākums “Ak, dzimtene, tu man sirds dziļumā”.
Katru gadu aprīlī, Martuževas dzimšanas dienas mēnesī, viņas veikumu un vērtības daudzina gan novada ļaudis, gan profesionāli mākslinieki. Šogad pasākums ir veltījums Latvijas cilvēku sāpēm un spēkam Gulaga ceļos.
“Pasākums “Ak, dzimtene, tu man sirds dziļumā” notiks pāris nedēļas pēc 1949. gada 25. marta deportāciju piemiņas dienas. Godinot Martuževu, tas ir veltījums arī Latvijas likteņgaitām pēc padomju okupācijas un atgādinājums – arī šodien Latvijas brīvības atslēga cieši sargājama. Fonda “Sibīrijas bērni” 2016. gadā veidoto filmu “Tēvi tur” skatīsimies kopā ar filmas režisori Dzintru Geku, uzklausīsim viņas pieredzes stāstu par ekspedīcijām uz Sibīriju. Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa runās Martuževas dzeju, kas radusies nometnēs, kā arī fragmentus no dienasgrāmatām,” saka Anna Egliena, Broņislavas Martuževas fonda “Rakstītāja” valdes priekšsēdētāja.
“Sev līdzīgus mūs radījis ir Dievs, Viņš zina, cik no cilvēka var prasīt,” rakstīja B.Martuževa. Viņa bija piecus gadus (1946–1951) pagrīdē, piecus gadus (1951–1956) Gulagā un pēc tam turpināja būt literārajā pagrīdē līdz 1990. gadam.
Broņislavu, ļoti slimu ar tuberkulozi, apcietināja 1951. gada 14. februārī. Apcietināja visu dzimtu – arī brāli, māsu, mammu. Tiesāja, 1951. gada 22. jūnijā pasludināja spriedumu: Broņislavai “par dzimtenes nodevību” sods – 25 gadi. Gandrīz pēc gada – 1952. gada 2. februārī Broņislavu izveda no Rīgas centrālcietuma. Pa Staļina ceļu konvoja pavadībā līdz Gulaga nometnei Taišetā – apmēram 6000 kilometru – tika vesta divus mēnešus. 1956. gada 5. augustā ļoti slima viņa atgriezās savā slimajā dzimtenē.
Visos laikos dzeja B.Martuževai bija glābiņš un patvērums.
“Ak, dzimtene, tu man sirds dziļumā,
Lai dzīta kur, lai cik man sūri klājas.
Kad veros svešo kalnu zilumā,
Man tava medus saldums sirdī krājas.“
Filma“Tēvi tur”
Tajā parādīti nometnēs izdzīvojušo likteņi. Filmas varoņi stāsta par laika posmu no 1940. gada, kad tika okupēta Latvija, līdz 1991. gada barikāžu laikam un mūsdienām. Filmā redzams Astrahaņas cietums, kurā bija ieslodzīts Mārtiņš Bisters, Vladimiras cietums, kur vieninieka kamerā daudzus gadus bija ieslodzīts Gunārs Rode. Kārlis Čika-Grīnerts ieslodzījumā pavadīja 25 gadus. 1954. gadā Kazahstanā, Kengirā notika sacelšanās – sagāja kopā vīriešu un sieviešu nometnes, noturējās 40 dienas, tad tanki un šāvēji vairāk nekā 1000 ieslodzītos iznīcināja. Ausma Vērpe sacelšanās laikā iepazinās ar savu nākamo vīru, viņiem palaimējas izdzīvot. Mūziķa Zigfrīda Muktupāvela sapnis bija atrast tēva brāļa kapavietu tālajā Kazahstānā. Savu vārdu viņš ieguvis par godu tēvocim. Agris Šēfers pēc 10 gadu ieslodzījuma atgriezās Latvijā, piedalījās barikādēs, dzīvo nepabeigtā mājiņā un saka: “Visu Latvijai, līdz pēdējai asins lāsei, līdz pēdējai sviedru lāsei, visu Latvijai…” 1949. gadā notika nākamā deportācija. Ģimenes tika aizvestas uz Sibīriju. Tēvi tika tiesāti, daudzi nokļuva soda nometnēs Vorkutā un Intā. Skaidrīte Jostmane un Māris Landers izstaigā Vorkutu, bet tēva kapa vietu neatrod.
Režisore un producente: Dzintra Geka, scenārija autors: Ēriks Lanss, operators: Aivars Lubānietis, Viktors Grībermans, montāžas un skaņas režisors: Armands Zvirbulis, mūzika: Pēteris Vasks, “Studija SB (c) 2016”.
Dzintra Geka
‘“Tēvi tur” ir mana vispersonīgākā filma, jo tā ir arī par manu tēvu, par visiem vīriem, kuri izdzīvoja un neizdzīvoja Gulaga nometnēs. Par viņu gara spēku. Ja es nebūtu nevienu filmu par Sibīriju uztaisījusi, es gribētu būt uztaisījusi šo vienīgo filmu, jo tas ir par to laiku, par tām ciešanām, kas nodarītas mūsu tautai.”
Bet tieši par izsūtīšanām uz Sibīriju Dzintra Geka laikā no 2001. līdz 2023. gadam uzņēmusi 37 dokumentāras filmas, to skaitā filmu ciklus “Sibīrijas dienasgrāmatas” (4 sērijas) un “Tālā zeme Sibīrija” (17 sērijas).
Apjoma, informācijas un emocionālās pieredzes ziņā Dzintras Gekas veikumam pasaules kinomākslā nav daudz līdzinieku. Turklāt filmas papildina arī fonda “Sibīrijas bērni” izdotās vērienīgās grāmatas – stāstu un vizuālu liecību apkopojumi,
Daiga Gaismiņa
Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Latviska līdz kaulu smadzenēm – gan pateicoties ziemeļnieciski gaišajam izskatam un staltajam stāvam, gan intravertajam raksturam un ētiskajam imperatīvam, ko vienmēr patur prātā uz skatuves un dzīvē, arī darbojoties kultūrpolitikā. Piemīt liels iekšējs spēks un smalka emocionālā pasaule, silta un stabila.
Ieeja pasākumā – brīva.
