Kalnciemā nolija trīs mēnešu norma, Jelgavā — divu

Vēl trešdienas rītā bija applūdusi Mātera iela netālu no Jelgavas Valsts ģimnāzijas. Te piemērotākais apģērbs vīriešiem bija pusgarās bikses, kas nesamirkst arī tad, ja vajag brist pa ūdeni līdz ceļiem. 31.jūlija rītā ūdens bija arī pirmajā stāvā privātmāju rajonā Cīruļu un Dzelzceļa ielas rajonā, kā arī citviet.

“Mēs vēl mājās neesam atgriezušies. Istabās ir ūdens un līdz ar to atslēgta elektrība,” teica Cīruļu ielas iedzīvotājs Kārlis Zenfs.

Applūdušo vietu iedzīvotājiem vairākas dienas bija jāiztiek bez elektrības. Vētras postījumu dēļ pirmdienas rītā nebija elektrības Salgales, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Platones, Lielplatones, Glūdas, kā arī Cenu un Ozolnieku pagastos. Arī Jelgavā pirmdienas rītā bez elektrības bija 11 Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas, kurās applūduši pagrabi.

SIA “Jelgavas ūdens” pārstāvji ziņoja, ka uzņēmums saņēmis 181 pieteikumu par pārplūdušām kanalizācijas sistēmām.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes asociētais profesors Artūrs Veinbergs uzsver, ka mūsdienu apstākļos vētras, lietavas un arī plūdi veidojas lokāli. “29.jūlijā, kad Jelgavā vētrā lūza koki un gāza lietus, Ainažos bija sauss un vējš kokiem notrauca varbūt pāris lapiņu,” saka profesors.

A.Veinbergs uzsver, ka lietavu plūdus ietekmē tas, kā ir izveidots un tiek uzturēts ūdensteču tīkls. Profesors piebilst, ka saistībā ar globālajām klimata izmaiņām ir mainījies arī ūdens dabiskās aprites ritms. Agrāk lielākie plūdi bija pavasara pali. Līdz šim valstī un pašvaldībās lietotās plūdu risku kartes ir sastādītas, izvērtējot upju iziešanu no krastiem pavasarī palu laikā.

Šoreiz Jelgavas lietavu plūdiem raksturīgi tas, ka Lielupe un tās baseina lielākās upes no krastiem neizgāja. Tieši otrādi – blakus lielajām upēm un jūrai lietavu plūdu risks ir mazāks, jo lietus ūdenim ir, kur noplūst. Tiesa, Kalnciemā, kur 29.jūlijā nolija trīs mēnešu norma, lielā lietavu ūdens straume izskaloja krasta promenādi.

“2010.gadā – neilgi pēc tam, kad biju sācis darbu augstskolā, lasīju rakstu par klimata attīstības scenārijiem laikam līdz 2100.gadam. Vienā no šiem scenārijiem bija minēts, ka mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos gaidāmas lietavas, kad diennaktī nolīs 200 milimetru – triju mēnešu norma. Tas tolaik likās neticami. Bet Kalnciemā 28. un 29.jūlijā 24 stundu laikā tiešām nolija gandrīz 200 milimetri!” pārsteigumu pauž profesors.

— “Zemgales Ziņas”

Uzskata par neuzticības izteikšanu

25.jūlijā, piedaloties 14 pašvaldības domes deputātiem, notika Smiltenes novada pašvaldības domes ārkārtas sēde, kurā novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (“Nacionālā apvienība”) paziņoja par atkāpšanos no amata. Lai gan viņš norāda, ka lēmums par atkāpšanos ir izsvērts un pārdomāts, iemesls tam bija divi deputātu balsojumā noraidīti lēmuma projekti no trīs.

Ārkārtas domes sēdē trīs no četriem izskatāmiem jautājumiem bija par nekustamo īpašumu atsavināšanu un izsoles cenas noteikšanu. Divos no atsavināšanas lēmumiem domes priekšsēdētājs nesaņēma klātesošo deputātu vairākuma atbalstu un lēmumi netika pieņemti, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Santa Sinka. Priekšsēdētājs to uztvēra kā neuzticības balsojumu, par to arī paziņojot sēdes noslēgumā, iesniedzot paziņojumu par atkāpšanos no Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata.

“Lēmums par atkāpšanos no Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata ir izsvērts un pārdomāts. Šis nav viegls gads nevienai no Latvijas pašvaldībām. Jau sākot plānot 2024.gada pašvaldības budžetu, mēs saskārāmies ar problēmām – nepietiekamām finansēm. Viena gada laikā pašvaldībai nācās meklēt papildu finansējumu, lai nosegtu pieaugošās izmaksas: minimālās algas un pedagogu atalgojuma palielināšana, kredītprocenti, kā arī jauna sociālā pakalpojuma ieviešana. Saņēmām mazāku finansējuma apjomu no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Neraugoties uz iepriekš pieminētajiem apstākļiem, mums tomēr izdevās izveidot sabalansētu pašvaldības budžetu, paredzot noteiktu ieņēmumu apjomu arī no nekustamo īpašumu atsavināšanas. Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos budžeta ieņēmumi ir pildījušies nedaudz labāk, nekā sākotnēji bija plānots. Tomēr ieņēmumi no nekustamo īpašumu atsavināšanas nav izpildījuši plānu, sasniedzot tikai 12 % no kopējā gada plāna. Diemžēl vairums no pašvaldības izsludinātajām izsolēm ir noslēgušās bez rezultāta, kas radīja lielu spriedzi uz budžetu. Lai pildītu šo budžeta pozīciju, mans priekšlikums ir virzīties uz vērtīgāku īpašumu atsavināšanu Smiltenes novadā, kā rezultātā tika sagatavoti trīs lēmumprojekti. Diemžēl 25.jūlijā notikušajā domes ārkārtas sēdē divi no trīs lēmumprojektiem tika noraidīti. To es uztvēru kā neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam no deputātu vairākuma,” norāda E.Avotiņš.

— “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Jauns auguma mērītājs Kokneses parkā

Kokneses parka apmeklētājus atkal iepriecina koka skulptūra – auguma mērītājs.

Savulaik tāds jau esot bijis, bet, iespējams, koks nebija patrāpījies īstais – tas nopuvis. Koknese nes Lāčplēša drauga – spēcīgā un labsirdīgā Kokneša – vārdu. Auguma mērītājs ir simbolisks lineāls, kas parāda, cik garš augums varētu būt bijis abiem Pumpura eposa dižvīriem.

Blakus lielajam mērītājam izauguši vairāki mazi – tiem arī doti vārdi: Gustavs, Rūta, Kate, Madara, Alise. Šie mērītāji esot par godu tiem, kas atnākuši pirmie nomērīties.

Skulptūras uzstādīja Kokneses apvienības pārvaldes komunālās nodaļas darbinieki. Koka skulptūras autors ir cilvēks ar zelta rokām – Aldis Neija.

— “Staburags”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.