Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā šobrīd ir iespēja apskatīt gobelēnu “Zvaigžņu siets”.
Tas šobrīd atrodas pagaidu vietā. Kur tas vēlāk tiks novietots tā, lai būtu redzams visā krāšņumā, vēl nav izlemts, taču skaidrs, ka šis gobelēns ir un būs muzeja krājumā, “Dzirkstelei” sacīja muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga.
Audekls ir tapis muzeja Klētī, un tā veidošana ir viena no aktivitātēm regulāri Gulbenē noritošajā starptautiskajā mākslas festivālā “Divi Jūliji”. Pamatā ir unikāls tekstilmākslinieces Ievas Krūmiņas dizains ar zvaigžņu motīviem.
Gobelēns tapa ziemeļnieku tehnikā vertikālos aužamajos stāvos, “Dzirkstelei” skaidroja māksliniece Inese Jakobi, kura arī piedalījās šajā procesā. Šis ir ne tikai mākslas darbs, tam ir arī praktisks pielietojums, viņa skaidroja. “Var likt gan uz grīdas, gan pie sienas,” teica māksliniece.
“Zvaigžņu sieta” tapšana bija festivāla “Divi Jūliji” viena no radošajām darbnīcām-semināriem jau kopš 2022.gada, un piedalīties varēja katrs, kas gribēja, bet aizsākās darbs pie gobelēna jau 2021.gadā. Process noritēja ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu.
“Trīs gadus tapis audekls, bet cik ātri ir pagājis šis laiks!” to dāmas pārsprieda, rosoties Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Klētī pie gobelēna “Zvaigžņu siets”. Šķēres no mākslinieces I.Jakobi rokām ceļoja no vienas rokdarbnieces pie nākamās. Visas, kuras jelkad piedalījušās šā audekla tapšanā, tika aicinātas nogriezt ik pa centimetram dzīparu, lai atbrīvotu audumu no stellēm. Uz pēdējiem metriem izveidojās par griezēju konkurence. Atsaucībai bija prieka un svinīguma noskaņa. Pašas audējas savos viedtālruņos centās katra iegūt “selfiju” kopā ar stellēs vēl esošo “Zvaigžņu sietu”. Tad piesteidzās palīgā arī muzeja darbinieks Aigars Kalinks. Gobelēns tika izvilkts no stellēm.
“Čaklas audējas, paskatieties: “Zvaigžņu siets” ir tapis trīs metru garumā!” komentēja Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa.
Kāda cita kundze palaboja, ka gobelēna garums ir 3 metri un 20 centimetri, lai gan esot vēl jāpārmēra.
Kad “Zvaigžņu siets” tika iznests un izklāts dabā, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais izsaucās: “Debesis mūs vieno! Visas zvaigznītes! Cik skaisti!”
Gobelēnu satvērienā turēja gan profesionālās mākslinieces jeb autores, gan vietējās rokdarbnieces jeb darītājas – visas, kuras roku pielikušas katra dzīpariņa tapšanā.
B.Akmentiņa sacīja: “Tiešām tas ir tāds gada notikums!”
Smaidi un gandarījums rotāja dāmu sejas, kad V.Dārgais aicināja pacelt rokas visas, kuras piedalījušās gobelēna tapšanā.
Nākamais gobelēns, pie kura veidošanas varētu strādāt muzeja Klētī, varētu tapt Stāmerienas pilij, “Dzirkstelei” sacīja muzeja vadītāja. Viņa zināja teikt, ka pilī virs kamīna vēsturiski esot bijis gobelēns. “Atliek tikai uzrunāt mākslinieku, kas rada metu. Tāda ir iespēja, kamēr mākslas festivālā “Divi Jūliji” gūtās emocijas un sirds ir saviļņojumā,” viņa piebilda.