Izrādās, ka Gulbenes novadā ir vairāk slieku audzētāju nekā Cesvaines un Balvu novadā. Arvien vairāk cilvēku uzskata, ka nākotnē biohumusa jeb sliekkomposta ražošana var kļūt par labu biznesu. Ar novada slieku audzētājiem savā praktiskajā pieredzē labprāt dalās reģionālais konsultants Jānis Dergačs, kurš ir arī Latvijas Biohumusa un Kalifornijas sarkano hibrīdslieku ražošanas asociācijas biedrs.
Pavisam nesen J.Dergačs reģistrējis un nodibinājis savu firmu SIA “Sita Garden”. Pagājušajā nedēļā arī laikrakstam “Dzirkstele” bija iespējams ciemoties pie slieku audzētāja Balvu novada Kubuļu pagastā. “Ar vienu kāju esmu Balvu, bet ar otru – Gulbenes novadā. Savulaik pie mūsu mājām “Kauķi” Sitas upes krastā bija skatu tornis. Mēdzām jokot, ka nabaga latgalieši skatās, kā dzīvo bagātie vidzemnieki,” smejas J.Der-
gačs, pirms došanās uz slieku audzētavu un biohumusa ražotni iepazīstinot ar pašu rokām iekopto apkārtni, kas visapkārt mājai veido piecus hektārus.
Lai iekļūtu apritē
Tajā ir rasta vieta gan dīķiem, kur ielaistas zivis, gan pirtij un plašai vasaras nojumei, kas tapusi vecās siltumnīcas vietā, gan bērnu atrakciju laukumam, akmens dārzam, futbola laukumam un citām izklaides iespējām. Saimnieks pamazām veido arī parku, kurā ikviens var iestādīt savu horoskopa zīmei atbilstošo koku. Tajā jau sakņojas dažādi ozoli, riekstkoks, egles, priedes un citi. Pagalma vienā malā saglabāta vecās smēdes vieta, bet nelielā klētiņā Jānis pamazām veido senlietu krātuvi – muzeju. “Visi šie priekšmeti tika atrasti bēniņos, kad sākām izbūvēt dzīvojamās mājas otro stāvu. Tās ir vairāku paaudžu vēstures liecības,” bilst saimnieks, kurš ir dzimis litenietis. Jānis stāsta, ka savu mikrouzņēmumu izveidojis tāpēc, lai varētu apvienot vairākas nodarbes. Slieku audzēšana ir tikai viena no tām. “Paši visu izaudzējam, bet gaļu, piena produktus un olas pērkam no kaimiņa. Lai nevajadzētu gādāt kūtsmēslus, pievērsos biohumusa ražošanai. Izveidot SIA bija nepieciešams, lai varētu iekļūt lielajā apritē, īpaši runājot par slieku biznesu. Interese ir ārkārtīgi liela,” saka Jānis. Pagaidām viņš ļauj kaimiņiem un paziņām testēt produktu.
Audzē nepilnu gadu
Biohumusa ražotni saimnieks iekārtojis kādreizējā saimniecības ēkā. “Ideja audzēt sliekas radās jo biju bez darba. Skatījos, ka saimniecības ēka iet postā, kaut kas ir jādara. Nevarēju izlemt, audzēt sēnes vai gliemežus, līdz izšķīros par labu sliekām. Sāku interesēties, kur var nopirkt Kalifornijas sarkanās sliekas. Pēc tām braucu uz Ogri. Sāku ar 10 kilogramiem slieku, par katru kilogramu samaksājot 30 latus. Šobrīd nepilna gada laikā man jau ir vairāk nekā 120 kastes, kurās sliekas ražo biohumusu,” stāsta Jānis. Viņam ir iespējams ražotni arī paplašināt, tikai vispirms tiek izvērtētas paša fiziskās iespējas, jo ar slieku audzēšanu Jānis tiek galā viens pats. Strādājot astoņas stundas dienā piecas dienas nedēļā, vairāk par 350 kastītēm nav iespējams apkalpot. Tad ir jāalgo otrs cilvēks. Vienā no silti sakurinātajām telpām uz plauktiem rindojas kastes, kur sliekas ražo biohumusu. Uz katras kastes – uzraksts, kad ražošanas process sācies. Otra telpa atvēlēta biohumusa divreizējai sijāšanai ar rupjāku un smalkāku sietu, kā arī tur ierīkota gatavās masas krātuve. Jānis izdomājis un izgatavojis arī 150 litru tilpuma kastes, kas līdzinās gareniem bišu stropiem, lai ar slieku audzēšanu varētu nodarboties mazās mājsaimniecībās. Kastes ir ar atveramu apakšu, viegli pārvietojamas. Šādu kasti vasarā var novietot mājas verandā un ražot biohumusu.
Dažādas tehnoloģijas
Jānis ir pārliecinājies, ka sliekas ir universālas, jo pārstrādā ne tikai kūtsmēslus un kompostu, kas sajaukts ar sasmalcinātiem kartupeļiem, gurķiem, ķirbjiem, āboliem, burkāniem, ogām. Var izmantot pat zāģskaidas, kūdru, sasmalcinātas avīzes, bet tad gan visam ir jāpievieno kūtsmēsli. Sliekām nedrīkst dot gaļu, piena produktus, citrusaugus un tomātus. Arī pie jaunās barības sliekas ir jāpieradina pakāpeniski. “Slieku audzēšanā ir dažādas tehnoloģijas. Sliņķu tehnoloģija ir tāda, kad uz betona vai citas pamatnes uzber komposta kaudzi, kurā ielaiž sliekas, lai strādā. Mazliet čaklāku cilvēku tehnoloģija ir tāda, ka sliekas audzē kubikmetru lielās kastēs, bet tad ir vajadzīga laba grīda, pacēlājtehnika, jo kastes vēlams novietot divos stāvos. Šajā gadījumā sajauc simts litrus barības un uzgāž virsū sliekām. Tā katru nedēļu, kamēr kubikmetrs ir pilns. Es izvēlējos tādu tehnoloģiju, kur tieku galā viens. Man pietiek ar dārzeņu smalcinātāju, ķerru, cimdiem, standarta plastmasas kastēm, kas nopērkamas veikalā. 30 kastītes – viens kubikmetrs. Katrā kastītē – kilograms slieku,” stāsta slieku audzētājs. Lai izzinātu visu par slieku audzēšanu, Jānis apmeklējis dažādus seminārus, braucis pie slieku audzētājiem pat uz Lietuvu. “Lai sāktu audzēt sliekas, pirmais nosacījums ir telpas. Tām jābūt siltām. Vēlams, lai sliekām nepiekļūtu grauzēji, kuriem arī garšo proteīns. Ziemā minimālais siltums telpā ir plus 15 grādi. Gatavajam humusam jānostāvas seši mēneši, jo turpina darboties mikroorganismi un baktērijas,” stāsta Jānis.
Humusa priekšrocības
“Nav viegli cilvēkiem iestāstīt, ka līdz ar kūtsmēsliem augsne saņem pārāk daudz slāpekļa, bet humusā tas ir normas robežās. Ja kūtsmēslu kaudzē nav veikta aerācija, tad mēslos ir daudz amonjaka, kas praktiski ir inde. Sliekkomposts satur arī visus mikroelementus, kas vajadzīgi augsnei. Tas ir koncentrāts, tāpēc to vajag ļoti minimāli. No humusa var gatavot arī uzlējumu un miglot kartupeļu stādījumus (1:10) tad, kad parādās pirmie asni, un pirms ziedēšanas, jo miglošana pasargās no lakstu puves, būs mazāk kaitēkļu. Atšķirībā no kūtsmēsliem humusā nav nezāļu sēklu. Humusu, sajaucot 1:5, izmanto arī stādu piķēšanai. Puslitru humusa sajauc mazliet ar zemi un stāda virsū tomātu. Rudenī biohumusu var iestrādāt arī augsnē. Norma ir 2 līdz 3 kubikmetri uz hektāra, bet kūtsmēslus vajag vismaz 30 tonnas,” pamato Jānis. Viņš atzinīgi vērtē slieku audzētāju kooperatīva izveidi, lai zem vienota brenda iekarotu tirgu.
