Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” kongresā, kas 24.martā notika Jelgavā, piedalījās arī 5 no kopumā 27 šīs partijas Gulbenes novada nodaļas biedriem – Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa, novada deputāts Gunārs Ciglis, Tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons, Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Rakstiņš un Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis.
Līdz vēlēšanām vairāk par gadu
S.Daudziņa, kura ir partijas valdes locekle, “Dzirkstelei” stāsta, ka kongresā uzstājies viens no novada pārstāvjiem – A.Pētersons, kurš ir šīs partijas Gulbenes novada nodaļas priekšsēdētājas Saulcerītes Indričevas vietnieks. Viņš pats “Dzirkstelei” savu dalību kongresā nekomentē, aizbildinoties ar aizņemtību. S.Daudziņa nenoliedz, ka partija jau sākusi domāt par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Taču uz vietas, Gulbenes novadā, pagaidām lielākoties vēl prāti esot nodarbināti ar ikdienas darbiem. “Līdz gaidāmajām vēlēšanām vēl vairāk nekā gads. Pagaidām vēl par to nerunājam,” viņa saka.
S.Daudziņa klāsta, ka kongresā apstiprināta partijas jaunā programma, kas nosaka vispārējo partijas politiku un virzību. “Saskaņā ar programmu tiks izstrādāts rīcības plāns tuvākajam laika periodam,” saka viņa.
Grib vairāk tiesību pašvaldībām
G.Ciglis “Dzirkstelei” saka, ka kongresā pieņemta programma laika periodam līdz pat 20 gadiem uz priekšu. “Šī programma, salīdzinot ar citu partiju programmām, izceļas ar radošumu un jaunām idejām. Tur ir runa par divu līmeņu pašvaldību veidošanu. Reģionālajam līmenim manā skatījumā būtu jābūt ne tikai Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales iedalījumā. Arī Gulbenē būtu jābūt reģiona centram. Tas ir tālākā darba un tālākās rīcības jautājums. Atbalstāma ir arī ideja, ka pašvaldībām jādod lielākas tiesības, plānojot divu līmeņu pašvaldību veidošanu,” viņš saka.
Pieprasa aizstāvēt laukus
Kongresā tika pieņemta rezolūcija par atbalstu Latvijas lauku iedzīvotāju labklājības celšanai, aicinot Ministru prezidentu Valdi Dombrovski aizstāvēt Latvijas pozīciju Briselē sarunās par Eiropas Savienības budžetu 2014.-2020.gadam, stingri pastāvēt uz lauksaimniecības tiešmaksājumu ievērojamu palielināšanu (ne mazāk kā 80 procentiem no Eiropas valstu vidējā tiešmaksājumu līmeņa lauksaimniekiem). Ņemot vērā, ka ar 2013.gada 1.janvāri Latvijas lauksaimniekiem nav paredzēti papildu valsts tiešie maksājumi, kas nozīmē to, ka nākamajā gadā lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu uz vienu hektāru nekā 2010. un 2011.gadā.
