SM: Reģionālo autobusu pārvadājumu joma un regulējums ir jāpilnveido

Reģionālo autobusu pārvadājumu joma un regulējums ir jāpilnveido, aģentūrai LETA atzina Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot Valsts kontroles (VK) ziņojumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību dotētajos maršrutos.

SM norāda, ka piekrīt VK revīzijas ziņojuma ieteikumiem par reģionālā sabiedriskā transporta jomas un regulējuma pilnveidošanu, lai piešķirtā valsts finansējuma ietvaros nodrošinātie pakalpojumi būtu pēc iespējas atbilstošāki iedzīvotāju pieprasījumam un vajadzībām.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka pēdējo gadu laikā šajā jomā ir īstenoti un sākti vairāki pasākumi situācijas uzlabošanai. Tostarp maršrutu tīkls ir samazināts par 30 %, ir izstrādāts Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plāns, pārskatot SM budžetu, nodrošināts nozarei nepieciešamais papildu finansējums, kā arī turpinās vilcienu satiksmes salāgošana ar reģionālajiem autobusu reisiem.

Ieviešot VK ieteikumus, SM plāno veikt grozījumus regulējumā, paredzot pārņemt no Sabiedriskā transporta padomes (STP) valsts budžeta dotācijas sadales funkciju SM pārziņā, lai sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošinātu atbilstoši kārtējā gadā piešķirtā valsts budžeta finanšu iespējām.

Vienlaikus SM plāno precizēt STP pilnvaru apmēru. Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā plānots ietvert papildu kritērijus maršrutu un reisu izveidei un slēgšanai reģionālās nozīmes maršrutu tīklā, kā arī veicināt komercmaršrutu attīstību un pilnveidot transporta pēc pieprasījuma konceptu.

SM skaidro, ka pašreizējais reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu tīkls ir veidots tā, lai ievērotu iedzīvotāju vajadzības un pieprasījumu pēc pakalpojumiem. Lai arī maršrutu tīkla apmērs pārsniedz ikgadējā valsts budžeta finansējuma bāzē paredzētos līdzekļus, esošie pakalpojumi saglabā stabilu pasažieru apmēru, dažviet pat pieaugot pasažieru skaitam. Šogad SM neplāno pieprasīt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nodrošinot iespēju līdzekļus pārdalīt no jau esošā resoram piešķirtā finansējuma, atzīmē SM.

SM ieskatā vienīgā pareizā pieeja ir samazināt maršrutu tīklu pakāpeniski, jo būtiska maršrutu un reisu skaita samazināšana veicinātu pretēju efektu – samazinātu sabiedriskā transporta lietotāju skaitu un palielinātu privātā autotransporta lietotāju skaitu. Viens no pasākumiem, kas tiek īstenots, ir reisu izpilde ar mazākas ietilpības autobusiem.

Ministrijā norāda, ka uzlabojumi ir sagaidāmi pēc Atveseļošanas fonda finansētās Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas īstenošanas. Pamatojoties uz  SIA “Ardenis” izstrādāto pētījumu par ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu, kas veidots kā daļa no Rīgas metropoles areāla pilsētas mobilitātes plāna, SM ir izstrādājusi Rīgas metropoles areāla ilgtspējīga integrēta sabiedriskā transporta plānu 2024.-2030.gadam.

Plāna mērķis ir nodrošināt sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu Rīgas metropoles areālā, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem, norāda SM.

Tāpat plāns paredz izstrādāt maršrutu tīkla attīstības ceļa karti, vienotu biļešu cenu (tarifu) politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku. SM paredz, ka iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu un integrētu sabiedrisko transportu veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu.

Vienlaikus ministrijā uzsver, ka arī Eiropas Zaļais kurss tiešā veidā ietekmē sabiedriskā transporta attīstību, virzoties uz ilgtspējīgu, viedu un pieejamu mobilitāti, kā arī Nacionālās enerģētikas un klimata plānā no 2021.gada līdz 2030.gadam ir ietverti pasākumi, kas nosaka samazināt privāto transportlīdzekļu lietojumu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu pārvietošanās veidu kustību. Plānotie privāto transportlīdzekļu izmantošanas apmēra samazināšanas pasākumi galvenokārt ir iezīmēti, koncentrējoties uz lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 20 000, bet it sevišķi uz Rīgas pilsētu un aglomerāciju, Rīgā un Pierīgā.

Jautājumā par autobusu satiksmes salāgošanu ar vilcienu satiksmi SM ieskatā savienots tīkls ir ne tikai autobusi, kas pieved pasažierus vilcienam un paralēlo autobusu maršrutu slēgšana, bet arī sinhronizācijas punkti dzelzceļā, lai būtu ērtāka pārsēšanās arī starp vilcieniem. Attiecīgi no 2025.gada sarakstā paredzēta biežāka vilcienu kustība uz Aizkraukli, Jelgavu un Tukumu, kas ļaus labāk pārplānot autobusu maršrutus. Tāpat vēl pēc gada plānots palielināt elektrovilcienu kustības ātrumu, kas varētu veicināt iedzīvotāju interesi ikdienā pārvietoties ar vilcienu. Savukārt autobusu un vilcienu satiksmes salāgošanas process ir attīstības un ieviešanas stadijā, informē SM.

SM arī skaidro, ka attiecībā uz komerciālajiem maršrutiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nenosaka izņēmumu braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanai tikai dotētajos maršrutos, tādēļ arī komerciālajos maršrutos pakalpojuma sniedzējs uzņemas visus ar pārvadājumiem saistītos riskus un izmaksas par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu piemērošanu pasažieriem. Vienlaikus pārvadātājs ir tiesīgs pieprasīt valstij segt izdevumus par šo personu pārvadāšanu.

Tostarp ministrija piekrīt VK revīzijas ziņojuma ieteikumiem procesu uzlabošanai Autotransporta direkcijā (ATD), lai uzņēmums pieņemtu datos balstītus lēmumus un sasniegtu sociāli un ekonomiski pamatotus rezultātus.

Tāpat SM ieskatā ir jāņem vērā, ka VK revīzija ir veikta par laika periodu no 2022.gada 3.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim, kad nozari ietekmēja lieli izaicinājumi – Covid-19 pandēmijā, kuras ietekmē mainījās iedzīvotāju pārvietošanās paradumi, un Krievijas iebrukums Ukrainā, kas izmainīja piegādes ķēdes un sadārdzināja pakalpojuma izmaksas.

SM skaidro, ka Covid-19 pandēmija būtiski samazināja sabiedriskā transporta pasažieru skaitu un pieprasījumu. Pandēmijas laikā un pēc tās plašāk tiek izmantotas attālinātā darba iespējas, samazinot cilvēku pārvietošanās nepieciešamību, tādējādi samazinoties maršrutu tīkla apmēram.

Ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2024.gada pirmajos piecos mēnešos reģionālajos maršrutos pārvadāto pasažieru skaits bija par 15% mazāks nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Būtiski samazinoties pārvadāto pasažieru skaitam attiecīgi samazinās pārvadātāju negūtie ieņēmumi par pārdotajām biļetēm, kas palielinājis izmaksājamās dotācijas apmēru, skaidro ministrijā.