Ziemeļvalstu noturības organizācija (CIREN) aicina pašvaldības, uzņēmumus un organizācijas ne tikai Latvijas pierobežā, bet visā Baltijas reģionā nekavējoties pārskatīt, aktualizēt un praktiski pārbaudīt savus krīžu vadības un darbības nepārtrauktības plānus pēc 7. maija drona incidenta naftas bāzē Rēzeknē.
Incidents Rēzeknē apliecina, ka drošības vide Baltijas reģionā turpina strauji mainīties, un militāri vai hibrīdapdraudējumi turpmāk, visticamāk, skars ne tikai pierobežas teritorijas.
“Šis incidents ir vēl viens atgādinājums, ka civilās aizsardzības plāni un krīžu gatavība vairs nav tikai teorētisks vai administratīvs jautājums. Organizācijām nepieciešami ne tikai dokumenti mapēs, bet arī praktiski pārbaudīti rīcības algoritmi, apmācīts personāls, alternatīvi risinājumi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī pārbaudīti sadarbības partneri un skaidra lēmumu pieņemšanas struktūra krīzes situācijās. Daudzās organizācijās šādu plānu joprojām nav vispār,” norāda CIREN valdes loceklis Jānis Vanags.
Pašvaldība būtu gatava rīkoties
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris “Dzirkstelei” uzsver, ka pašvaldībai ir skaidrs, kas būs jādara krīzes gadījumā. “Pašvaldība kontrolē situāciju, un pašvaldība komunicē ar atbildīgajām iestādēm, lai savlaicīgi varētu reaģēt jebkurā situācijā,” norāda G.Babris.
Novada pašvaldības civilās aizsardzības organizators Artūrs Artamonovs “Dzirkstelei” stāsta, ka šobrīd tiek analizēts, kas tieši notika Rēzeknē. Ja līdzīga situācija rastos pie mums, noteikti tiktu sasaukta arī civilās aizsardzības komisijas sēde. Ir svarīgi, lai iedzīvotāji sekotu līdzi informācijai un ieklausītos tajā, ko saka krīzes vadība. Rēzeknē notika sēde, un tika sniegtas rekomendācijas gadījumiem, kad tiek saņemti šūnu apraides brīdinājumi – ievērot tā saukto divu sienu principu, bez vajadzības nedoties ārā un turēt logus aizvērtus.
A.Artamonovs norāda, ka mūsu pašvaldība būtu gatava rīkoties, ja droni atlidos arī līdz mūsu novadam.
“Pašvaldība nevar notriekt dronus. Tas jārisina Aizsardzības ministrijai. Taču mēs no savas puses informētu iedzīvotājus un censtos maksimāli darīt visu, lai iedzīvotāji būtu informēti un drošībā. Mums ir svarīga savu iedzīvotāju drošība,” saka A.Artamonovs.
Ir gan mācības, gan tikšanās
A.Artamonovs stāsta, ka skolās ir izspēlētas dažādas situācijas, lai bērni un personāls zinātu, kā rīkoties evakuācijas gadījumā. Skolotājiem jābūt gataviem un jāspēj organizēt bērnu evakuāciju, un pie tā tiek turpināts darbs. Tāpat ir organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem par rīcību krīzes situācijās, piemēram, tāda ir bijusi Gulbenes novada kultūras centrā, kur piedalījās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ir bijušās tikšanās ar iedzīvotājiem, uz kurām ir devies Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Viņš atzīst, ka iedzīvotāji šādus pasākumus apmeklē maz.
“Pašvaldības ēkā par brīvu ir pieejami arī informatīvi bukleti par rīcību krīzes situācijās. Tas viss tiek piedāvāts,” saka A.Artamonovs.
Viņš skaidro, ja droni tuvotos Gulbenes novadam vai ielidotu tā teritorijā, tiktu iedarbināta šūnu apraide. Pirmais un svarīgākais iedzīvotājiem – ievērot tā saukto divu sienu principu, netuvoties logiem. Sprādziena gadījumā triecienvilnis var izsist logu stiklus, un lauskas var radīt dzīvībai bīstamus ievainojumus. Ja tas notiktu dienas laikā, kad bērni atrodas izglītības iestādēs, tiktu pieņemts lēmums par evakuāciju vai arī piemērots divu sienu princips, nodrošinot, lai bērni atrodas pēc iespējas tālāk no logiem. Turpmāko informāciju iedzīvotāji saņemtu no pašvaldības un atbildīgajiem dienestiem – sociālajos tīklos, pašvaldības tīmekļvietnē. Pašvaldība sadarbojas ar atbildīgajiem dienestiem: Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policiju, un no šo dienestu norādījumiem būtu arī atkarīga pašvaldības turpmākā rīcība.
“Pie visa tiek strādāts, un mēs neesam sliktāks novads kā citi,” uzsver A.Artamonovs.
Šobrīd – procesā
Viņš stāsta, ka Gulbenes novadā ir 18 patvertnes. Šobrīd notiek iepirkuma process, un patvertnes tiks aprīkotas atbilstoši 3. kategorijas patvertņu prasībām. Tas nozīmē, ka tajās būs nepieciešamais aprīkojums, piemēram, laužņi, ģeneratori, lai varētu uzlādēt tālruņus un nodrošināt sakarus, kā arī tualetes. Vienlaikus viņš norāda, ka jābūt reāliem, proti, ne visi iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā izmantos patvertnes. Daļa cilvēku izvēlēsies evakuēties paši, savukārt citi, kuriem ir privātmājas ar pagrabiem, patversies tur.
