1. maijā tika atklāta līdaku spiningošanas sezona, kas pēc būtības ir lielākās daļas makšķernieku saimes gaidītākie svētki, kā arī atļauta makšķerēšana no laivām un vietās, kur līdz šim ir bijuši liegumi.
Saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem lomā drīkst paturēt piecas līdakas, kas sasniegušas vismaz 50 centimetru garumu, turklāt tikai viena no tām var būt garāka par 75 centimetriem. Tieši šis punkts līdaku ķeršanas entuziastiem ir raisījis plašas diskusijas, un ir gan tā atbalstītāji, gan kritiķi.
Par to, kāda situācija ir mūsu novada ezeros, skaidro Gulbenes novada pašvaldības policijas darbinieks Dāvis Žuks, kura pārziņā ir makšķerēšanas un zvejniecības noteikumu ievērošanas pārbaude.
“Līdaku sezonas atklāšanas dienā, 1. maijā, mēs pārbaudījām makšķerniekus četros ezeros. Kopumā tika pārbaudītas 34 laivas ar 68 makšķerniekiem. Kas attiecas uz lomiem, tad tie nebija īpaši izcili. Ap trīs kilogramiem smagas līdakas pāris bija Stāmerienas ezerā un viena krietni lielāka Pinteļa ezerā. Ludza un Ušura ezeros līdaku bija daudz, bet izmēra ziņā tās knapi sasniedza atļauto izmēru,” stāsta D.Žuks.
Tika konstatēts tikai viens pārkāpums, par kuru tika uzlikts sods – personai nebija makšķerēšanas kartes.
D.Žuks uzsver, ka pērn šādā reidā apmēram trešdaļai makšķernieku laivas nebija nokomplektētas ar glābšanas vestēm, šogad šis pārkāpums tika konstatēts tikai trijās laivās. Šiem makšķerniekiem tika izteikti brīdinājumi, bet, ja viņi tiks pieķerti atkārtoti, par šo pārkāpumu būs sods. Viens makšķernieks saņēma aizrādījumu un skaidrojošu informāciju par to, ka laivai tika izmantots motors, kura vadīšanai jau vajadzīgas tiesības.
“Pie mums bez tiesībām drīkst vadīt laivas, kuras aprīkotas ar motoriem, kuru jauda nepārsniedz piecus zirgspēkus, taču šim motoram jau bija seši. Jāteic, ka vairs tikai reta laiva ir bez motora, un daudzām bija arī lielas jaudas motori, taču visiem bija vadītāja apliecība,” skaidro D.Žuks.
Visos mūsu novada ezeros laivām drīkst izmantot benzīna dzinējus, un makšķernieki to izmanto, elektrodzinēju šoreiz gandrīz nebija.
“Gribu piebilst, ka makšķernieku kultūra bija augstā līmenī, zemmēra līdaku nebija, jo lomi tika pārbaudīti ļoti stingri. Kopumā teikšu, ka pārkāpumu skaits bija niecīgs. Tiesa, bija arī viens nepatīkams piedzīvojums Ludza ezerā,” atzīst D.Žuks.
Ar spiningotāju palīdzību Ludza ezerā tika atrasts pamests zvejas tīkls, kurš tika izņemts. Pēc vizuāla vērtējuma tas tur ir atradies visu ziemu.
“Bēdīgi tas, ka iekšā bija aptuveni 50 bojā gājušas zivis. Bija arī dzīvi brekši, kuri tika atlaisti atpakaļ ezerā, bet dažas zivis bija sadalījušās tik tālu, ka nebija iespējams noteikt to sugu. Šie pamestie tīkli, ko mēs saucam par spoku tīkliem, savu funkciju veic arī pēc 10 gadiem, tāpēc tie ir pats ļaunākais, kas vien var būt. Tāpēc ir ļoti labi, ka makšķernieks ziņoja par savu atradumu, un šādos gadījumos tā vajadzētu rīkoties visiem,” uzsver D.Žuks.
