Aprīlī gada inflācija Latvijā nedaudz mazinājās – līdz 2,9 %. Degvielas cenas atkāpās no augstākā punkta, un dīzeļdegviela atkal tiek tirgota lētāk nekā divi eiro par litru. Pārtikas cenu pieaugums, kas pērn bija svarīgākais inflācijas faktors, šī gada aprīlī gada griezumā saruka gandrīz līdz nullei. Nākamajos mēnešos gada inflācija var pakāpeniski pieaugt, energoresursu cenu kāpumam Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ atspoguļojoties plaša spektra preču un pakalpojumu cenās.
Degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz mazākas globālās cenas, gan arī uz laiku (no aprīļa līdz jūnijam) mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un pēc nodoma ir fiskāli neitrāls. Taču šāds atbalsts ir tuvāks “helikoptera naudai”, nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.
Tāpēc, ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, ceru, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts. Jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā (kas gaidāma jau pēc nepilniem pieciem mēnešiem). Jāpiebilst gan, ka dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība – tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā (sk. 6. punktu šeit) – abus šos faktorus var novērst.
Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu. Šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam, par kuru rakstīju pirms mēneša. Bāzes scenārijs paredz, ka šī gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu – tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentu punktiem šogad un par 0,9 procentu punktiem nākamgad.
Līdz šim nav realizējušas bažas par pārtikas produktu globālo cenu ievērojamu pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā. Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības valstīs labvēlīgu laikapstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā. Taču militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu:
- dārgāka degviela sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas;
- dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu;
- Hormuza šauruma blokāde apgrūtina mēslošanas līdzekļiem svarīgas amonjaka un slāpekļa piegādes.
Pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences Padomes procesuālām darbībām. Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas. Piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski (par attiecīgi 22 un 19 procentiem) lētāki nekā pirms gada. Taču līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā; turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus ātrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā.
- Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
