Gulbenes novads nav izņēmums. Arī tajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādājas ārzemnieki, tādējādi liedzot vietējiem lauksaimniekiem paplašināt savas zemnieku saimniecības, lai izvērstu ražošanu.
Valsts zemes dienests informē, ka trūkst precīzas informācijas par to, cik lielas platības nonākušas ārvalstnieku īpašumā, jo viņiem var piederēt arī uzņēmējsabiedrība, kam pieder zemes īpašumi.
Situācija pagastos ir dažāda
No Valsts zemes dienesta saņemtā informācija liecina, ka kopumā 0,2 procenti jeb 456 hektāri no Gulbenes novada zemēm pieder ārvalstniekiem. Tie ir 43 īpašumi, kas galvenokārt atrodas dažādos pagastos. Tirzas pagastā – 63,15 hektāri, Druvienas pagastā – 58,2 hektāri, Rankas pagastā – 52,57 hektāri, Līgo pagastā – 41,20 hektāri, Jaungulbenes pagastā – 40,2 hektāri. Stradu un Lizuma pagasts ir vienīgie, kur nav neviena ārvalstnieka īpašuma. Savukārt Daukstu un Galgauskas pagastā ir pa vienam īpašniekam. Attiecīgi 21 un 7 hektāri tur pieder ārzemniekiem. Lielākās ārvalstnieku meža platības atrodas Rankas pagastā – 28,15, Druvienas – 27,90, Tirzas – 24,90 un Beļavas – 24,10 hektāri.
Fiziskas personas un firmas
Valsts zemes dienesta komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis apliecina, ka informācijas dati, kas apkopoti līdz šā gada
1.janvārim, nav objektīvi, tomēr ļauj izdarīt secinājumus par tendencēm zemes tirgū. “Ārzemnieki Latvijā iegādājas zemi ne tikai kā fiziskas personas, bet arī kā firma vai kompānija, taču mūsu dienesta rīcībā nav informācijas par ārvalstnieku uzņēmējsabiedrību īpašniekiem,” norāda A.Sproģis. Lai iegūtu informāciju par ārzemju firmu lielākajiem īpašumiem un to patiesajiem īpašniekiem, ir jābūt gataviem maksāt par šo pakalpojumu, jo valstī diemžēl nav saistīti dažādi reģistri, kas ļautu apkopot datus un izdarīt secinājumus. Turklāt ne visi vietējie zemes īpašnieki zemi pa tiešo pārdod ārzemniekiem. Viņi to pārdod arī vietējiem zemes uzpircējiem, kas savukārt pēc tam to pārdod ārzemniekiem vai viņu firmām.
Liela nozīme vietai un ceļiem
SIA “Latio vērtētāji&konsultanti Vidzemē” Gulbenes biroja vadītāja Ita Tehta skaidro, ka ārzemniekiem ir interese par zemes iegādi Gulbenes novadā. Daudzi to jau ir arī iegādājušies. Pērkamās platības tiek izraudzītas, ņemot vērā vairākus kritērijus, piemēram, kāds ir pats īpašums, kāds ir tā sastāvs – kāda lauksaimniecības zeme un mežs, cena un tās atbilstība īpašuma sastāvam. Liela nozīme ir piebraucamajiem ceļiem un īpašuma atrašanās vietai. Daži ārzemnieki labprāt visus īpašumus vēlas sakoncentrēt pēc iespējas vienā vietā. “Šobrīd ārzemnieku interese Gulbenes novadā pārsvarā ir par zemi un mežu platībām. Gulbenē vēl nav izteiktas intereses iegādāties īpašumus, lai varētu dabūt uzturēšanās atļaujas. Šādam mērķim vēlas iegādāties īpašumus Rīgā un tuvāk Rīgai. Ir daudzi vietējie zemnieki, kuri labprāt vēlētos iegādāties zemi, bet to nevar izdarīt, jo nav naudas. Ārzemju pircējiem ir nauda, ir interese par īpašumiem, ja apmierina cenas, nav nekāda iemesla, lai viņi atteiktos iegādāties zemi šeit. Ja ir izveidojusies tāda situācija, kādēļ lai neiegādātos zemi ar labvēlīgiem nosacījumiem?” stāsta I.Tehta.
