Tirzas biedrības nams. Cienījamais simtgadnieks lepni stāv pagasta centra krustcelēs, apliecinot – te ir Tirzas un tirzmaliešu dzīves sirds. Tā sajūt laika un sabiedrības pulsu, pukst vienā ritmā ar to priekos un bēdās. Vienkāršās līnijās ieturēto ēku projektējis sava laika zelta arhitekts Eižens Laube. Ar šo izteiksmīgo nacionālā romantisma paraugu laukos var lepoties tāpat kā ar E.Laubes vairāk nekā 200 namiem Rīgā un, protams, ar tik pazīstamo Latviešu biedrības namu. Tā ir Tirzas biedrības nama forma, bet saturu nosaka un iedzīvina tirzmaliešu radošais gars.
Verot biedrības nama smagās durvis, redzams III pasaules tirzmaliešu saietā austais gobelēns “Tirzas ceļš”. Domās ejot pa to, varam sastapt ne vien Latvijā, bet arī pasaulē pazīstamus māksliniekus, rakstniekus, teologus, politiķus. Tirzā ir viņu saknes. Tās ir dzīvas un dzen asnus. “Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme…”. Minna Dzelzkalne nemirstību ir iemantojusi ar vārdu vienkāršību un sirsnību, tādu pašu kā Latvijas daba, kas ir tik ainaviski skaista līkumotās Tirzas krastos. Tautas sirds ir saglabājusi viņas balsi, kas skanēja kopā ar tūkstošiem dziesmu svētku estrādē atmodas mītiņā. Tirzmaliete – viņas vārds apliecina nebeidzamu mīlestību.
Kad izcilā scenogrāfa un gleznotāja Ludolfa Liberta dzimtajās mājās “Voldiņi” saplaukst ceriņi, atdzīvojas atmiņas. Dzīvodams mītnes zemē ASV, viņš līdz smeldzei mīlējis savu Latviju, mazo Tirzu un “Voldiņus”. Un reizē ar tām neaizmirstama ir Tirzas teātra izrāde “Ludolf, ceriņi jau zied”, kurā ievijas izcilā operdziedātāja un rakstnieka Marisa Vētras notis. Izrāde saviļņoja gan pagasta, gan novada, gan galvaspilsētas skatītājus, jo nevar nesajust – tā tapusi un lolota mīlestībā pret dižajiem novadniekiem un Tirzu. To tirzmalieši apliecināja Rīgā, E.Smiļģa Teātra muzejā lielo dziesmu svētku laikā.
Un kad pār Latviju lido eņģeļi, tie noteikti nolaižas Tirzas biedrības namā. Tas būvēts par ziedojumiem. To, ko nespēj viens, spēj daudzi – palīdzēt, atbalstīt un radīt. Arī dziesmas, dejas, izrādes ir sava veida ziedojums, kas gandarī gan saņēmējus, gan devējus. Neviens stāds nevar izaugt bez saules gaismas un siltuma. Cilvēkiem ir nepieciešama gara gaisma un sirds siltums. Tāpēc Tirzā tāpat kā katrā pagastā ir vajadzīga sava gaismas pils.
