Pašvaldības vadītājs Normunds Mazūrs: “Iztīrām no gruvešiem, no vecām riepām savus pagrabus, lai ir, kur patverties apdraudējuma gadījumā.”
19. maijā arī Gulbenes novadā iedzīvotāji pirmo reizi saņēma šūnu apraides brīdinājuma oranžo ziņojumu par iespējamu gaisa apdraudējumu. Šāda veida paziņojumi ir būtiska civilās aizsardzības sistēmas daļa, un daudziem tas raisīja gan bažas, gan jautājumus.
Lai skaidrotu situāciju, “Dzirkstele” 21. maijā uz sarunu aicināja Gulbenes novada domes vadītāju un Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Normundu Mazūru.
– 19. maijā jūs sasaucāt civilās aizsardzības komisijas sēdi. Ko analizējāt, ko spriedāt? Pie kādiem secinājumiem nonācāt?
– Sēdi sasaucām, kā tautā saka, lai notestētu sevi, lai saprastu, cik mēs esam ātri, mobili, lai sanāktu kopā. Ja kādam liekas tā kā joku lieta, mums tā neliekas. Un vienkārši jāsaprot, kur mēs esam un kādas ir mūsu atbildības. Tāpēc tika sasaukta civilās aizsardzības komisijas sēde, lai kopā pārrunātu, kas jādara, kas ir nesanācis, kam jāpievērš uzmanība un tā tālāk. Tas bija galvenais mērķis – paskatīties, cik mēs esam mobili, ko mēs esam izdarījuši pareizi, kādas ir kļūdas.
Pamatuzdevums bija bērnu drošība mūsu skolās, pirmsskolas izglītības iestādes, lai tur viss rit pareizi no šūnu apraides paziņojuma brīža. Pats piezvanīju personīgi. Protams, iedarbinājām to “motoru” saistībā ar pašvaldību. Bet tad, kad jau es zvanīju, piemēram, vidusskolas direktorei (Lienai Silauniecei – red.), jā, visas darbības tur noritēja pareizi. Tātad pirmais: bērni – lai nav panika, divu sienu princips, droša vieta – koridori, un tas viss gāja pareizi. Arī Ranka, kur pēc neapstiprinātas informācijas, ka droni it kā dodas uz Jaunpiebalgas pusi, sazvanot Rankas pamatskolas direktori, momentāni sapratu, ka rīcības ir pilnīgi pareizas. Grūtāk bija pieņemt lēmumu pirmsskolas izglītības iestādes vadītājiem, kur tā situācija bija citādāka. Šūnu apraides laikā bērniņi gulēja. Tad bija pedagogiem vai vadībai jāpieņem lēmums, izejot no savām sajūtām. Neapgalvoju, ka visi, bet liela daļa to izdarīja ļoti pareizi, nedarot nekādas lietas, kas ieviestu paniku, un šī lieta būtu neproduktīva.
Vakar (20. maijā – red.) arī tika sasaukti mūsu speciālisti un mans vietnieks (Gunārs Babris – red.), kas ir profesionālis šādā jomā, runāja kopā ar Izglītības pārvaldi vēlreiz ar visiem skolu un pirmsskolas iestāžu vadītājiem. Civilās aizsardzības komisija ir izstrādājusi vadlīnijas izglītības iestādēm, un tālāk jau ar savām specifiskajām lietām skolas iziet cauri savām situācijām. Šī sapulce vakar (20. maijā – red.) arī noritēja lietišķā gaisotnē. Visu izrunāja līdz sīkumiem. Uzskatu, ka Gulbenes izglītības iestādes un vadība ir pilnīgi gatavas, ja notiek kaut kas slikts. Katrs izglītības iestādes vadītājs zina vadlīnijas, kā rīkoties. Un tas būs stingri! Ir izstrādāta kārtība, lai maksimāli pasargātu bērnus.
– Mums gan ir nedaudz cita informācija par Gulbenes novada vidusskolu, jo mēs saņēmām gan vecāku zvanus, gan vēstules par to, ka pēc šūnu apraides ziņojuma saņemšanas klasēs tika aizvērti logi, bet klašu telpās turpinājās mācību stundas.
– Par to es nezinu – par mācību stundām, bet tika pat pārtraukts eksāmens. Bērniem bija jābūt koridoros – tā, kā tas ir atrunāts. Vecāku zvani un arī īsziņas, ko es esmu redzējis, diemžēl liecina, ka vecāki dažādi ir interpretējuši šīs situācijas. Tās ir tik dažādas, ka es nezinu, kam ticēt vairs.
– Pirms tam pazuda elektrība. Kāds pašvaldībai atnāca skaidrojums?
– Man zvanīja “Augstsprieguma tīkla” pārstāvis. Sapratu, ka tas ir no augstākstāvošajiem. Tikai pabrīdināja, ka elektrība pazudusi, meklē vainu un triju stundu laikā atgriezīsies. Lūdzu, lai mani informē, kas ir noticis, un lai noteikti atzvana. Man neatzvanīja, bet elektrība parādījās, ja es nemaldos, pusstundas laikā.
– Otrdien saņēmām arī zvanu no kādas sievietes, kura zvanījusi uz pašvaldību, kā viņa mums stāstīja, kur viņai nav mācēts paskaidrot, ko darīt. Viņa esot jautājusi par patvertni un vai tā ir vaļā. Atbildi nav saņēmusi. Kāda situācija ir ar patvertnēm?
– Es, pirmām kārtām, jau gribu pateikt iedzīvotājiem – vadāmies pēc informācijas šūnu apraides ziņojumā! Šūnu apraides ziņojumā būtu skaidri jānorāda, ko es arī lūgtu, lai sadzird tie, kas mums ir augstākstāvošie un šos lēmumus pieņem (valstī – red.), – ja ir debesīs kaut kāds apdraudējums, tad, lūdzu, tā arī ir teikts – debesis apdraudētas un, lūdzu, attiecīgi, kur jāvirzās. Tāpat par patvertnēm. Ja šūnu apraidē atnāk cilvēkam informācija virzīties uz patvertni, tad, lūdzu, pieņemam šos lēmumus! Ne jau katru brīdi mēs tagad, ieraugot šūnu apraidi, kas nav, teiksim, tā bīstamības pakāpe, skriesim uz patvertnēm.
Tīri par patvertnēm – draugi mīļie, vajag saprast, ka tās patvertnes, kas šobrīd ir – un pilsētā ir reģistrētas: bibliotēka, Dzirnavu ielā, muzejs, bērnudārzs Nākotnes ielā, – vai tās ir atšķirīgas no jūsu daudzstāvu māju pagrabiem vai no privātmāju pagrabiem? Jebkura šī telpa, kur mēs varam paslēpties, vai tas ir daudzdzīvokļu pagrabs vai savs, ir patvertne. Tas absolūti nenozīmē, ka mums tagad jāskrien, jāpaniko un jāmeklē tieši šīs ēkas, tas vairāk attiecas uz tādiem, kuriem tiešām nav nedz pagraba, nedz kā. Mums katram ir sava patveršanās vieta, ko arī vajadzētu izmantot. Tā kā mans ieteikums savlaicīgi arī daudzdzīvokļu mājām pievērst uzmanību – iztīrām no gruvešiem, no vecām riepām savus pagrabus, lai ir, kur patverties apdraudējuma gadījumā. Pēc principa tā ir tāda pati patvertne!
– Kā ar mūsu sociālās aprūpes centriem? Vai ir izstrādāts algoritms, kā tur rīkoties gadījumos, ja ir gaisa apdraudējums?
– Jā, ir. Sociālajiem dienestiem ir savi algoritmi, sava iekšējā kārtība, un to mēs paturam viņu ziņā. Bet viss ir sagatavots, un, starp citu, no sociālās aprūpes centriem “Jaungulbenes Alejas” ir kā mūsu novada lielākā patvertne arī reģistrēta.
– Bet kā jūs kā pašvaldības vadītājs redzat savu lomu, kā šādās situācijās pasargāt iedzīvotājus?
– Tā, kā mēs šajā situācijā rīkojāmies. Paši pieņēmām lēmumus. Neviens mums nelika sasaukt civilās aizsardzības komisijas sēdi. Momentāni reaģēt, pēc iespējas ātrāk apziņot cilvēkus dažādā veidā, sākot no savas iekšējās struktūras, kas tālāk novirza uz pārējiem.
– Bet kā jūs tieši informēsiet sabiedrību šādos gadījumos?
– Vēlreiz atkārtoju – sabiedrībai tās ir šūnu apraides. Tām ir jāatbilst valstiskā nozīmē. Mēs kā pašvaldība pārņemam to pirmo sadaļu, kas ir visneaizsargātākie – sociālā joma, skola un bērni. Pārējiem pilsoņiem katram jāzina, jābūt izglītotam, jāsaprot, kas ir jādara šādās situācijās. Protams, ka mēs darīsim iekšēji – tātad sākam ar savu iestādi, kur ir nodaļu vadītāji, kas ir saziņā un izziņo tālāk. Bet kopējs ir valstisks uzstādījums. Man liekas, ka mēs kā pašvaldības – 19. maijā arī sazvanījos ar kolēģiem – darām visu pašas. Man brīžiem ir tāda sajūta – pieņemam lēmumus, ātri reaģējam. Vai man piezvanīja tajā dienā kāds no nozares pārstāvjiem aizsardzības jomā, pajautājot, kā mums gāja, vai bija reakcija, kas tad īsti notika? Man nebija neviena tāda zvana. Tātad visu mēs pieņēmām paši, rīkojoties un darot. Nav citu variantu.
– Nesen jūs bijāt komandējumā Moldovā. Vai pieredzes apmaiņas laikā Moldovā tika spriests, kā pašvaldības tur rīkojas kara draudu vai dronu uzlidojuma gadījumā?
– Jā, mēs pieskārāmies šim tematam, bet galvenais mērķis bija runāt par iestāšanos Eiropas Savienībā, par pašvaldību lomu. Tur situācija, zināt, arī politiski ir ļoti citādāka ar Piedņestras neatzīto apgabalu un to Moldovas daļu, kas ir pie Rumānijas robežas. Tā ir milzīga atšķirība! Es pat nevaru izstāstīt, cik liela. Mēs, protams, runājam par apdraudējumu, par visu, bet viņi šobrīd par šo lietu, nu, kā tautā saka, nav iespringuši. Vairāk viņiem rūp tīri attiecības starp Krievijas un Moldovas ceļu, jo Moldova ir izvēlējusies uz Eiropas Savienību. Viņiem rūp šī sadaļa, jo viņiem tā ir ļoti problemātiska un grūta. Tāpēc arī braucām tādā, es teiktu, valstiskā vizītē ar mūsu pašvaldību vadītāju pieredzi. Katram no Pašvaldību savienības pašvaldību vadītājiem bija savs stāsts par pieredzi. Kopumā sabiedrība ir arī vērsta uz Eiropas Savienību, un ir viņiem vēl alternatīvas, lai šo procesu varētu panākt pozitīvu, bet grūts ceļš. Nebūs viegli.
