28. marts man ir svarīgs datums. Kāpēc? Šī diena ir īpaša dažādu iemeslu dēļ. Varbūt kādam liekas interesanti, ka garajā gadā šī bija 88.diena pēc kārtas, citiem varbūt ir svarīgi, ka tā ir dziedātājas Lady Gaga dzimšanas diena, bet personīgi es vēlos pieminēt to, ka ar šo dienu brīvprātīgais Viktors no Spānijas, kurš aktīvi darbojās jauniešu centrā ,,Bāze” un citur, vairs nav Latvijā.
Liela daļa gulbeniešu, iespējams, Viktoru atcerēsies kā režisoru izrādei ,,Lisistrata” un pasākumam ,,Gada atsitiens”, bet man viņš atmiņā paliks kā cilvēks, kuru nesatrauc tas, ko par viņu domā citi. Tieši no viņa esmu iemācījusies justies brīvi un paļauties impulsiem. Domāju, ka cilvēkiem vajadzētu būt pašiem, ignorējot citu negatīvās piezīmes.
Atceros kādu atgadījumu vasarā, kad šis brīvprātīgais ēda banānu ar kečupu. Tad vēl labi nepazinu Viktoru un viņa dzīves uztveri, tāpēc nesapratnē pajautāju, kāpēc viņš tā dara. Man tas likās dīvaini, bet viņa sniegtā atbilde lika domas mainīt. Viņš atbildēja aptuveni šādi: “Ja ēdu desiņu ar kečupu un pēc tam banānu, neviens nebrīnās. Kāda atšķirība, ja samaina desiņu un banānu vietām? Vēderā viss tāpat sajaucas kopā.”
Pēc tās reizes es gan neesmu pasākusi ēst banānus ar kečupu, bet Viktora atbilde lika aizdomāties. Un ne jau par to, kā viss kuņģī sajaucas kopā, bet gan par to, ka, pirms kādu nosodām, vajadzētu ar šo cilvēku parunāt, jo nekad nevar zināt, kādi ir šī cilvēka rīcības iemesli. Es gan Viktoru nenosodīju, bet neizpratne man bija liela, tāpēc man prieks, ka pajautāju, kādēļ viņš tā dara, jo citādāk es varbūt būtu palikusi pie domas, ka viņš vienkārši ir dīvains.
Cik gan bieži dzīvē negadās situācijas, kurās domās uzdodam kādam jautājumu un paši arī uz to atbildam, kā vien tīk… Bet varbūt tomēr ir vērts pajautāt pašam cilvēkam?
