Martā apritēja 20 gadi, kopš uz bijušās kopsaimniecības “Rainis” materiāli tehniskās bāzes tika izveidota statūtsabiedrība SIA “Rainis”, kuras vadību uzņēmās bijušais kolhoza “Rainis” priekšsēdētājs Pēteris Gabranovs. Daudziem bijušajiem kolhozniekiem tā bija iespēja saglabāt darbu. Pa šo laiku ir mainījusies “Raiņa” vadība. Šajā vasarā apritēs divi gadi, kopš SIA “Rainis” valdes priekšsēdētāja amatā ir sinolietis, arī SIA “Paideru HES” īpašnieks Armands Lūkins, kurš pēc profesijas ir enerģētiķis.
Pārņemot savās rokās SIA “Rainis” vadības grožus, jaunais valdes priekšsēdētājs Armands Lūkins bilda, ka mēģinās ieviest jaunas tehnoloģijas, modernizēt ražošanas procesus, tāpēc neesot izslēgts, ka ar laiku var nedaudz sarukt strādnieku skaits, ka joprojām ražošanas pamatnozare būs piena lopkopība. Jaunais vadītājs pauda uzskatu, ka savu laiku ir nokalpojusi sabiedrības rīcībā esošā padomju laika tehnika. Lai to apkalpotu, vajag daudz cilvēku, tāpēc tai jābūt salīdzinoši progresīvākai. Ar slaucējām tika diskutēts par lopu labāku ēdināšanu, izmantojot specializēto lopbarību, kā arī par ganību kopšanu.
Ir motivēti strādāt
Nepilnu divu gadu laikā ir iesākts darbs pie solītā. A.Lūkins uzskata, ka 75 procentus no tā, ko dod govs, veido ēdināšana, 25 procentus – turēšanas apstākļi. Tāpēc pilnībā ir nomainīta skābsiena sagatavošanas tehnoloģija. Agrāk uz lauka strādāja deviņas tehnikas vienības, bet tagad tikai četras. Ir iegādāts jaudīgs traktors, vālotājs, pļaujmašīna, savācējpiekabe ar smalcinātāju. Netiek gatavota skābbarība, bet skābsiens. Ir uzsākta zālāju pārsēšana, mainījusies govju ēdināšana. Ir piesaistīts barības devu konsultants. Liela nozīme tiek veltīta govju urīnvielu sastāvam pienā, skābbarības un papildbarības analīzēm un pat govju asins analīzēm. Viss kopumā ļāvis palielināt izslaukumu.
“Šķiet, ir izdevies izveidot saliedētu speciālistu kolektīvu no bijušajiem un jaunajiem darbiniekiem. Visiem jau mīļš nekļūsi, un tāds arī nav mans mērķis. Tajās jomās, kur pārmaiņas jau ir notikušas, darbinieki ir motivētāki darboties,” uzskata A.Lūkins.
Pratīsim par sevi pastāvēt
SIA “Rainis” saņem gan valsts subsīdijas, gan Eiropas fondu atbalstu. “Cenšamies piesaistīt visu naudu, ko vien var. Pabeidzām tehnikas projektu ar 55 procentu atbalstu. Tagad ir Lauku atbalsta dienesta apstiprināts jaunas fermas kompleksa izbūves projekts ar 70 procentu līdzfinansējumu. Šeit tiešām jūtams valsts atbalsts. Grūtības ir tikai ar finansējuma piesaisti no bankām. Ja tā nav, tad neko tāpat uzbūvēt nevar. Plauktā jau gaida nākamais projekts, bet par to runāt ir pāragri,” stāsta valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilst, ka statūtsabiedrība apzinīgi cenšoties izpildīt arī visas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem izvirzītās prasības. “Protams, par Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām jau stāsta anekdotes, bet tur jau arī katrs ierēdnis dreb par savu vietu. Ir aizrādījumi, bet soda jau tikai par tiešām nopietniem pārkāpumiem,” saka A.Lūkins. Viņš uzskata, ka šodien ir jāspēj paņemt visu, kas pienākas, vēl vairāk. Pašiem ir jādomā, kā produkciju saražot iespējami lētāk. Savukārt valstij jākreditē zemes iegāde, jāatbalsta gan tehnikas, gan tehnoloģiju un ražošanas ēku iegāde un būvniecība. “Jau esam sākuši izpirkt 440 hektārus zemes no novada domes. Pērkam arī citu zemi, cik nu varam atļauties. Kas attiecas uz zemes kreditēšanas programmu, tad pagaidām tā attiecas tikai uz mazajiem zemniekiem līdz 300 hektāriem zemes. Domāju, ka nopietni ar ārzemniekiem viņi nespēs konkurēt. Ja SIA “Rainis” būs iespēja iesaistīties lauksaimniecības zemes kreditēšanas programmā, tad būsim pirmie, kas pieteiksies. Atšķirībā no citiem lauksaimniekiem neuzskatām, ka šī programma nāk desmit gadus par vēlu. Par vēlu būs tikai tad, kad pēdējais hektārs būs pārdots dāņiem,” saka A.Lūkins. Valdes priekšsēdētējs uzskata, ka laukos ir liels potenciāls. “Saviem darbiniekiem jādod perspektīva te palikt, bet, lai tas notiktu, ir jāpadara noteiktas lietas un jāiegulda liels darbs,” pārliecināts A.Lūkins.
Fakti
SIA “Rainis” dibināts 1992.gada 12.martā.
Statūtsabiedrībā ir 450 govis un aptuveni tikpat telīšu. Ir 5 fermas. Skābsienu ražo paši, sienu un papildbarību iepērk.
Šobrīd nodarbina aptuveni
45 cilvēkus.
